– Vecākiem par mana vārda izvēli netiku jautājusi. Iespējams, tas tolaik bija populārs, jo šobrīd manu kolēģu – Madonas novadu bibliotekāru – vidū vien esam četras, –
stāsta LILITA CIMDIŅA. Viņa nāk no Barkavas puses. – Ģimenē bijām pieci bērni – vecākais brālis Jānis, tad es, Edgars, Normunds un Ineta.
Pēc Varakļānu vidusskolas absolvēšanas devos uz Rīgu, izmācījos par piegriezēju, taču darbs fabrikā negāja pie sirds un gribējās atpakaļ uz laukiem. Biju izdomājusi, ka varētu strādāt bibliotēkā, bet Barkavā brīvas vietas nebija, un tā es nokļuvu Praulienā. Te satiku vīru, piedzima bērni. Esmu šeit iedzīvojusies. Dzīvoju mājā kalna galā, un pa 3. stāva dzīvokļa logiem paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni… Jā, varbūt kādreiz galvā ienākusi doma par atgriešanos Barkavā, bet tas tā arī palicis. Nu jau pēc dažiem gadiem būs trīsdesmit gadu, kopš te dzīvoju un strādāju. Savu izvēli nožēlojusi neesmu, pa vidu amatu apvienošanas kārtībā esmu strādājusi arī citus darbiņus, bet tā arī bibliotēkā palikusi. Ir gandarījums, ka beidzamajos gados bibliotēka savā ziņā kļuvusi par vietu, kur apgrozās daudzi. Mums ir interneta pieslēgums, ko varbūt vairāk izmanto jaunieši, bet arī grāmatas un žurnāli tiek lasīti. Kopīgi ar pagasta pārvaldes kultūras darba organizatori rīkojam dažādus pasākumus. Regulāri iesaistāmies „Bērnu žūrijā", Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas, Dzejas dienu aktivitātēs. Šā gada jaunums ir „Vecāku žūrija".
Brīvajā laikā arī pašai patīk grāmatas palasīt, darboties dārzā, adīt. Lai kā arī kurā brīdī dzīvē klājas, galvenais ir domāt gaišas domas. Relaksēties palīdz arī vietējais amatierteātris, kurā esmu iesaistījusies tagad, kad bērni izauguši.
Par bērniem Lilitai īpašs prieks: – Sagadījies, ka mums ar Jāni, tāpat kā savulaik manā ģimenē, ir pieci bērni – visi jau lieli, savās gaitās, izņemot jaunāko meitu Sabīni, kas mācās Madonas pilsētas 2. vidusskolas 11. klasē. Lielās meitenes – Monta, Laila un Ilze – strādā un studē Rīgā. Laila gan jau ir studijas beigusi. Monta beidzamo gadu studē Mākslas akadēmijā maģistrantūrā, Ilze Universitātē mācās ķīniešu valodu. Dēls Imants patlaban ir Meksikā, kur gan studē, gan strādā. Ļoti ilgojas pēc mājām, vēl vakar saņēmu vēstulīti, kurā viņš raksta, ka ļoti grib mājās, bet vēl jau kādu brītiņu tur padzīvos.
Runājot par ģimenes tradīcijām, Lilita uzsver Ziemassvētkus, kad parasti visi cenšas atbraukt uz mājām. Protams, arī citos ģimenes svētkos, taču jārēķinās, ka katram ir savs darbs un studijas. Iespējams, kāds noteikti atbrauks arī šosestdien, kad Lilita savējo lokā svinēs vārdadienu, jo mājas ir tā vieta, kur allaž gribas kaut uz brītiņu atgriezties.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto