Pagājušajā ceturtdienā Madonas novada domi un tās padotības iestādes apmeklēja tiesībsargs Juris Jansons un Tiesībsarga biroja darbinieki, lai monitoringa vizītes laikā iepazītos ar sociālā dienesta, izglītības nodaļas, bāriņtiesas, dzimtsarakstu nodaļas, īpašumu uzturēšanas nodaļas, attīstības nodaļas un Madonas novada pašvaldības kārtībnieku dienesta darbu, kā arī sniegtu konsultācijas un uzklausītu iedzīvotāju sūdzības.
Vizītes centrālās tēmas bija cilvēktiesības un laba pārvaldība. Šīs tēmas un tām pakārtotie jautājumi tika aktualizēti, gan apmeklējot domes padotības iestādes, gan tiekoties ar domes vadību.
Tā kā monitoringa vizītes mērķis bija konsultēt un uzklausīt, nevis kontrolēt un revidēt, tiesībsargs arī vairījās situāciju Madonas novada pašvaldībā salīdzināt ar citiem Latvijas reģioniem.
– Mūsu mērķis nav pateikt, kura no pašvaldībām ir labāka, bet kura sliktāka. Tiesībsarga biroja mērķis ir dalīties zināšanās un pieredzē, it īpaši cilvēktiesību un labas pārvaldības aspektos. Neraugoties uz to, Madonas novadā nenoliedzami saskārāmies ar vairākiem labiem piemēriem. Pirmkārt, par spīti krīzei nav samazināts skolu skaits. Skolu tīkls ir saglabājies, un pašvaldība gan ar transportu, gan skolu izvietojumu ir nodrošinājusi izglītības pieejamību atbilstoši bērnu dzīvesvietām, kas izglītību padara pieejamāku. Kā īpaši pozitīvs minams piemērs ar pašvaldības nodrošinātajām brīvpusdienām visiem skolēniem. Tas ir piemērs, kas par pamatu būtu jāpārņem visās pašvaldībās, jo, pastāvot dažādiem sociālās atstumtības riskiem, skolas pusdienas nereti ir vienīgā reize, kad kāds no skolēniem dienā var nobaudīt siltu ēdienu, – uzsvēra Juris Jansons.
Domes padotības iestāžu apmeklējums ļāva biroja darbiniekiem pašvaldībai sniegt arī ieteikumus, kā, piemēram, palielināt atsevišķu speciālistu skaitu (logopēdu) un veicināt iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā. Tiesībsarga biroja un domes pārstāvji arī apmainījās viedokļiem gan par bērnu tiesību jautājumiem, kuros vienprātība nebija vērojama pat paša tiesībsarga un viņa biroja darbinieku vidū, gan par Latvijas sociālā atbalsta sistēmu, kur daudzi no pabalstiem, šķiet, nav balstīti uz analīzi un aprēķiniem, gan attiecībā uz dažādu kontrolējošu valsts iestāžu darba metodēm. Tā, piemēram, tiesībsargs pauda izbrīnu, uzzinot, ka pašvaldības vēlme atbalstīt savā teritorijā strādājošos Valsts policijas darbiniekus ar degvielu vai materiāltehnisko bāzi KNAB uztverē tiek vērtēts kā interešu konflikts.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.10.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto