Šajās dienās aprit gads, kopš Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau trešo reizi uzsāka darbu valdības vadībā. Tiesa, sabiedrībai nošķīrums starp trijām V. Dombrovska vadītajām valdībām īsti nepastāv, jo, kaut arī ministru korpuss visās valdībās ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas, kuģa stūrmanis vienmēr palicis nemainīgs un ar viņu ir parasts asociēt pēdējo četru gadu valdības darbu.
„Krīzes menedžeris" ir tikai viens no Valda Dombrovska apzīmējumiem, arī viņa vadīto valdību apstiprinātie valsts budžeti krīzes laikā guva nu jau folklorizējušos un ne pārāk glaimojošus nosaukumus. Pēdējā laikā, kas sakrīt ar paša Ministru prezidenta proponēto Latvijas izraušanos no bedres un kļūšanu par paraugu citām krīzes vairāk skartām valstīm, valdības vadītāja tikšanās ar žurnālistiem notiek mazāk nospiedošos apstākļos, jo, lai gan problēmu loks, kas jārisina, joprojām ir plašs, vairs nav jārunā par „griezieniem", „optimizāciju", „konsolidāciju" un citiem uz mūžu negatīvu pieskaņu guvušiem vārdiem, tādēļ arī pagājušajā nedēļā, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka šogad pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā Saeima un valdība, veicot budžeta grozījumus, ir nevis kādam kaut ko atņēmusi, bet gan pārdalījusi papildu 70 miljonus latu.
– Mēs labi zinām, ka Latvija ir gājusi cauri ļoti smagai krīzei, taču nu jau otro gadu ir vērojama ekonomiskā izaugsme. 2011. gadā IKP pieaugums bija 5,5%, šogad pirmajā pusē tas ir 5% un gada IKP pieaugums tiek prognozēts 4,5% robežās, savukārt 2013. gada prognozes liecina, ka IKP varētu pieaugt par 3,5%. Prognozi samazinājām lielākoties saistībā ar neskaidro situāciju eirozonā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas noteica šo pieaugumu, bija saistīts ar ražošanas sektora attīstību. Pieaugums šajā sektorā gan 2010., gan 2011. gadā pārsniedza 10%, arī šogad pozitīvā tendence turpinās un ir redzams, ka ražošanas apjomi valstī ir pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Līdzīga aina vērojama arī saistībā ar eksportu. Gan 2010., gan 2011. gadā eksporta pieauguma tempi bija ap 30%, bet šā gada pirmajā pusē tie pārsniedz 15%. Gan ražošanas, gan eksporta apjoma pieaugums ir divi galvenie faktori, kas Latvijai palīdzējuši atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, – skaitļus, kas norāda uz Latvijas ekonomikas atveseļošanos, minēja Valdis Dombrovskis.
Pie pozitīviem aspektiem Ministru prezidents minēja arī ārvalstu investīciju pieaugumu, jo īpaši to investīciju, kas nonākušas apstrādes rūpniecībā. Tiesa, vislielākais investīciju pieaugums gan vērojams tādos sektoros kā operācijas ar nekustamo īpašumu un finanšu starpniecība, kas daudzos, iespējams, modinās atmiņas par situāciju, kāda Latvijā valdīja pirms pieciem gadiem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.10.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AUTORA foto