– Esmu madoniete, te dzimusi, augusi, skolā gājusi un arī atgriezusies, – stāsta ELĪNA KRUPKO.
– Beidzu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes tūrisma vadības programmu, bet profesijā patlaban nestrādāju. Sākumā atgriezties dzimtajā pilsētā nebiju domājusi, bet nodibinājās ģimene, piedzima meitiņa, un sapratām, ka ar mazu bērnu Rīgā ir ļoti grūti, un tā pakāpeniski vien pārcēlāmies uz Madonu, jo šeit dzīvo mani vecāki. Pieteicās otrs bērniņš. Vīrs šobrīd vēl atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, laikam ir viens no retajiem tētiem, kas izmanto šo iespēju, bet es sāku strādāt Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur studiju laikā izgāju praksi. Esmu koordinējošā eksperte pasākumiem noteiktām personu grupām, konkrēti invalīdiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem. Cenšos cilvēkiem palīdzēt, un ir liels gandarījums, ja tas izdodas. Kad, piemēram, darba devējs pēc projekta beigām pagarina darba attiecības un cilvēks ir veiksmīgi atradis pastāvīgu darbu.
Šobrīd Elīnai pats svarīgākais ir ģimene un abas mazās meitiņas. – Bērniem esam izvēlējušies tādus pamatīgus vārdus. Lielākajai meitai – Amandai Elizabetei – drīz būs pieci gadi, bet mazajai Endijai Andželīnai – pusotrs. Savukārt mums abiem ar brāli vārdi sākas ar „E" (brālis ir Edmunds). Kad vecāki man devuši vārdu, Elīnas tik ļoti nemaz nav bijušas modē. Vismaz viņi toreiz nevienu Elīnu nav pazinuši, un šis vārds ne ar vienu konkrēti nav asociējies. Tagad gan, pēc PMLP datiem, ir nepilni astoņi tūkstoši Elīnu. Vārds man patīk, nav nekādu iebildumu.
Patlaban visas aktivitātes man vairāk saistās ar ģimeni, gribas būt kopā, redzēt, kā meitenes aug. It īpaši tādēļ, ka pēc otrā bērniņa piedzimšanas ļoti ātri sāku strādāt – meitiņai bija tikai septiņi mēneši. Vasarā visi kopā kaut kur pabraucam, nesen izbraukājām Tērveti, sen tur nebija būts. Interesanti. Vīra Artjoma audžuvecāki dzīvo Zviedrijā, pie viņiem aizbraucam ciemos. Viņi arī mūs ir aicinājuši pārcelties uz Zviedriju, bet negribas braukt prom no Latvijas, jo arī šeit ir dažādas iespējas. Katrā ziņā to, ka esam atgriezušies Madonā, nenožēlojam. Gribētos jau, lai Madonā būtu vairāk izklaides iespēju jaunajiem vecākiem ar bērniem, arī jauniešiem mūsu vecumā tās ir ierobežotas, jo esošie klubi ne īpaši saista. Bet vienmēr jau var aizbraukt uz Rīgu, kaut ko paskatīties tur, satikties ar draugiem. Taču Madona, lai vai kā, ir skaista, it īpaši rudenī, kad apkārt ir krāsainas lapas. Šogad gan teju vai nemitīgi līst lietus, nav īsti kad rudens skaistumu izbaudīt. Bet es vienmēr esmu par to, ka jānovērtē pozitīvais mums apkārt. Tas, ka vide Madonā ar katru gadu top sakoptāka. Par ko pukoties un kritizēt jau pietiks vienmēr, – atzīst Elīna un savu pozitīvisma devu novēl arī vārdamāsām.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto