Vēsais un tumšais rudens laiks sev līdzi mēdz nest ne tikai saaukstēšanos un fizisku nogurumu, bet arī garīgās enerģijas krišanos, kas tautā tiek saukta par „rudens depresiju". Arī ārsts psihoterapeits, pirtnieks Juris Batņa Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs" organizētajā seminārā „Kā latvisko un tradicionālo iesaistīt mūsdienīgā tūrisma produktā", uzsvēra, ka visbiežāk cilvēki sūdzas par enerģijas trūkumu.
Mūsdienās esam piemirsuši, ka enerģiju lieliski varam smelties pirtiņā no dabas enerģiju uzņēmušajiem akmeņiem, ūdens un augiem. Tā, kā to darīja mūsu senči.
– Latviešiem vienīgajiem pasaulē iešana pirtī saistās arī ar garīgumu. Kā nekā pirtī iet pēc veselības, un šī vārda sakne ir tāda pati kā vārdam „veselums". Veselība ir līdzsvars starp ķermeni, dvēseli un garu. Kad šis veselums tiek izjaukts, rodas slimība. Mūsdienu laikmetā ir vienkārši iegūt ķermeņa fizisko tīrību – dušā, vannā -,
bet tīrību vajag arī garam. Latviešu pirts ir svētnīca šim veselumam – ķermenim, dvēselei un garam.
Mūsdienu medicīnā cilvēks ir simptomu kopums, kam nosaka diagnozi. Pēc asins un urīna analīzēm visbiežāk nosaka ārstēšanās plānu, kas ņemts pēc vidējā aritmētiskā rādītāja. Bet cilvēks sastāv arī no smalkākām matērijām (ne velti cilvēkam var nofotografēt auru). Kad cilvēks izbauda latvisko pirts rituālu, tajā ir kulminācija – lidināšana, kas ir darbs ar cilvēka apziņām. Citur šādu rituālu – arī, piemēram, enerģētiskais pēriens, zāļu paklāji -, kā vien latviešu tradīcijās, nav, – atšķirības no pārējām pasaules pirts tradīcijām atklāja Juris Batņa, piebilstot, ka profesionāli pirtnieki ir izstrādājuši spēcinošu un efektīvu procedūru klāstu, tostarp procedūras, kuras izmantoja mūsu senči savās pirtiņās. Pirtnieki savā darbā atspoguļo latviskās pirts rituāla pamatus, kur izmanto dabas materiālus – slotas, zāļu paladziņus, zāļu uzlējumus u. c.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.10.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto