Ar vindsērfingu Aldis Šuriņš sāka iepazīties, sērfojot Kāla ezerā. Taču, gadiem ejot, tiek meklēti plašāki ūdeņi, nu jau vējdēļa buras tika uzvilktas jūrā.
Šovasar viņš piedalījās Latvijas olimpiādē Liepājā, kā arī pasaules jauniešu un māsteru vindsērfinga čempionātā Holandē, Medenblikā. Sērfoja māsterklasē 70 dalībnieku konkurencē. Kopvērtējumā starp visiem dalībniekiem iegūta 39. vieta. – Latviju pārstāvēja trīs vīri un viena sieviete. Latvijas izlases vindsērfingā nav, varēja pieteikties jebkurš, kas burā un samaksā dalības maksu. Mani sakūdīja, un ūdeņi mani vienmēr vilina. Ceļš nebija vienkāršs, jo bija jāved vesela kaudze mantu uz mašīnas jumta. 2000 km – nekas liels – ceļa grūtības aizmirstas. Sacensības notika iekšējā jūrā, nevis Ziemeļ-jūrā. Piecas dienas uz ūdens – tā ka nekāda atpūta vis nebija. Jau otrajā dienā rokas bija tulznās, jo jūrā ir pavisam citi apstākļi. Taču bija patīkami – ūdens silts, vien vējš varēja būt lielāks. Kārtīgs vējš bija tikai vienu dienu, kad viss gāja pa gaisu. Distance atradās tālu no krasta – 4-5 km. Ja kas notika, veda ārā tiesneši vai paši lēnām kūlās. Ja mainījās laikapstākļi, samainīt buru nebija iespēju. Bija vien jābrauc ar to, kāda ir. Bet visiem jau apstākļi vienādi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.10.2012.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no A. Šuriņa arhīva