29. augustā Rīgā atgriezās LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas Lubāna klānu ekspedīcija, kas joprojām, lai arī ar pārtraukumiem, strādā 5-6 cilvēku sastāvā.
Šoreiz arheoloģiskajiem izrakumiem bija izmeklēts pilnīgi jauns, nepētīts objekts – Dzedziekstes vidējā neolīta apmetne, kuru atklāja melioratora Mārtiņa Krama brigāde jau attālajā 1970. gadā. Apmetnes teritorija bija daļēji postīta, un arheologi, kas toreiz strādāja Aboras vēlā neolīta apmetnē Pārabainē ar pilnu slodzi, tomēr atrada laiku un varēja savākt 248 senlietas un ķemmes keramikas fragmentus. Atradumu vidū bija arī izcila dzintara rota – ovāls 6 cm garš plākšņveida piekariņš, kura frontālais caurums nebija urbts, bet gan kausēts ar kāda sakarsēta rīka palīdzību. Šis atradums kļuva par 4. starptautiskās konferences „Dzintars arheoloģijā" simbolu. Konference notika 2001. gadā Mirdzas Joneles vadītajā Talsu novada muzejā.
Dzedziekste, kas ir neliela Aiviekstes labā krasta pieteka, ir lokalizēta starp jauno Pededzes kanālu un veco Pededzi. Iespējams, šī upīte ir Aiviekstes vecupes labā krasta meandrs. Ziemeļu pusē plašo pļavu, kas stiepjas lielā garumā gar Aivieksti, norobežo paralēli Aiviekstes krastam raktais lielais meliorācijas grāvis, kas atrodas jau liela meža ielokā, kurš jau arī ir apaudzis ar kokiem, tā ka to nevar uzreiz no malas saskatīt.
Dzedziekste ir tipiska somugriskās ķemmes keramikas kultūras apmetne, kuras kultūras slānis ir veidojies smilšmālā, iezīmējot tikko jūtamu salas veida pacēlumu toreizējā seklajā Lubāna ezera teritorijā. Ūdenim sēžoties, iedzīvotāji pārvietojās uz zemākām vietām, kur kultūras slānis izveidojās kūdrā, kas ļāva saglabāt dzintaru dabiskā veidā, nemainot tā krāsu un struktūru.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 26.09.2012.
Autore: ILZE LOZE,
LU Latvijas vēstures institūta
Lubāna klānu ekspedīcijas vadītāja
RITAS GRUŠEVAS foto