Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Kaltējot saglabā vērtīgās uzturvielas

Redakcija

Autors • 21.09.2012.

Kaltējot saglabā vērtīgās uzturvielas
Burtu lielums

Rudens vienmēr saistās ar ražas novākšanu, dārza un meža velšu gatavošanu ziemai. Skaidrs, ka svaigā veidā dažādos labumus ziemai diez vai izdosies saglabāt. Šoreiz iepazīstināsim ar iespēju dārzeņus, garšaugus, ogas un augļus kaltēt.

Kaltēšana un saldēšana ir divi no populārākajiem veidiem, kā produktus saglabāt maksimāli „dabiskus", nenomācot tos ar konservēšanas blakusproduktiem. Līdzīgi kā ikdienā daudziem nav skaidrības – labāk saldēt vai kaltēt, arī zinātnieki strīdas, cik daudz vērtīgo vielu produktos saglabājas katrā no šiem procesiem. Tomēr, apkopojot internetā pieejamo informāciju par kaltēšanu, var secināt, ka viena no tās priekšrocībām tiešām ir iespēja saglabāt vērtīgās uzturvielas, jo, augļus, ogas, saknes, garšaugus kaltējot, iztvaiko ūdens un paliek tikai tās. Jo ātrāk un zemākā temperatūrā to izdara, jo augu uzturvērtība ir lielāka. Vislabākos kaltējumus var iegūt vakuuma kamerās. Tur stundas laikā +42…+49°C temperatūrā, piemēram, bietēs un burkānos no 90% mitruma paliek tikai 12%, 8% vai 6%. Diemžēl, šādas kaltes Latvijā nopērkamas profesionālai lietošanai un maksā dārgi.
Ikviens no mums noteikti ir mēģinājis kaltēt zāļu tējas, daudzi, iespējams, kaltē arī dažādas garšvielas. Ļoti plašu produktu klāstu ziemai sakaltējusi zemnieku saimniecības „Aizupes" saimniece Silvija Garbovska. Ir izaudzēti un izkaltēti garšaugi: dilles, sīpolloki, kinza, timiāns, raudene, izops, estragons. Interesanti, ka tiek kaltēti pat kāposti un burkāni.


Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.09.2012.

Autore: LAURA VOITIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px