Izšķirošais brīdis, kad kļūs zināms, vai Latvijas zemniekiem izdosies izcīnīt vienlīdzīgākus tiešmaksājumus, tuvojas. Viedokli par iecerēto padomju laika traktora protesta braucienu no Tallinas līdz Briselei novembra vidū ar mērķi pievērst Briseles ierēdņu un arī Eiropas valstu iedzīvotāju uzmanību nožēlojamajai situācijai, kādā zemo tiešmaksājumu dēļ atrodas Baltijas zemnieki, lūdzu izteikt Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu un Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču.
Prasības ir pamatotas
– Katra iniciatīva ir apsveicama, tādēļ – cepuri nost!, ja izdodas tās realizēt un Briselē aizstāvēt savas intereses. Cits jautājums, vai jāizmanto tieši tādas protesta formas, kā brauciens ar padomju laika traktoru. Par to, vai tas ir tā vērts, var diskutēt, bet, protams, šaubu par Latvijas zemnieku, kuriem tiek maksāti pat mazāki tiešmaksājumi nekā tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, prasību pamatotību gan nav, – uzsver Valdis Gotlaufs. – Eiroparlamentā darbojas arī deputāti no Latvijas, un viņi ir tie, kam būtu ļoti aktīvi jāiestājas par Latvijas, tai skaitā zemnieku, interesēm. Tāpēc jau mēs viņus esam tur ievēlējuši. Droši vien panākt to, ka tie tiktu maksāti tādā pašā apjomā, kā vecajām ES dalībvalstīm, neizdosies, bet vismaz ir jāizcīna taisnīgāki maksājumi un daudz lielākā apjomā, nekā tos zemnieki saņem tagad. Tiem vajadzētu būt 80% apjomā, kā to prasa Baltijas zemnieki, vai arī – ļoti tuvu tam.
Jābūt vienotām
– Ja grib sasniegt izvirzīto mērķi un panākt vienlīdzīgākus tiešmaksājumus, tad šādas protesta akcijas ne tikai var, bet arī vajag rīkot. Latvijas zemnieki, kā zināms, patlaban saņem viszemākos maksājumus Eiropā, un viņu prasības ir objektīvas. Brauciens uz Briseli savā ziņā ir galējs solis, bet, ja citādi nevar, tad uzmanības pievēršanai var izmantot arī padomju laika traktoru, jo šis brīdis, kad ES plāno apstiprināt budžetu, ir ļoti nozīmīgs, tāpēc jāizmanto visas iespējas, – uzskata Agris Lungevičs. – Turklāt šādas akcijas Rietumeiropā ļoti nostrādā un nepaliek nepamanītas. Tā saucamās vecās ES dalībvalstis, maksājot atšķirīgus tiešmaksājumus, rada nevienlīdzību Eiropas zemnieku vidū un diemžēl īsti nevēlas šo kārtību mainīt. Tāpēc jaunajām dalībvalstīm jābūt vienotām, pieprasot vienlīdzīgākus maksājumus zemniekiem visā ES un aizstāvot savas intereses.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA