– Vecāki sākotnēji bija nodomājuši mani saukt vecāsmammas vārdā par Annu, bet viņai savukārt bijis ierosinājums saukt mani par Sanitu, jo viņa pazinusi kādu jauku meitenīti ar šo vārdu, – stāsta SANITA BABRE, piebilstot, ka toreiz tas bijis tāds modes vārds.
Bet ar savu vārdu viņa sadzīvojot tīri labi, varbūt reizēm skolas gados (iespējams, filmu iespaidā) licies, ka varētu būt arī cits. Turklāt visas Sanitas, kuras viņa pazīstot, esot jauki cilvēki.
Sanita nāk no Liezēres, lai gan vecāki Liezērē esot ienācēji no Latgales puses. Līdz ar to pirmā izglītība gūta Liezēres pamatskolā, vēlāk turpinot mācības Madonā. – Pēc tam studēju Biznesa augstskolā „Turība" tieslietas, paralēli strādājot profesijā šeit, Madonā. Darbs man ļoti patīk un domāju ar to saistīt arī savu turpmāko karjeru. Madona man ir ļoti mīļa, un šeit es jūtos kā mājās. Zaļa, sakopta, tīra pilsēta. Arī dažādu brīvā laika iespēju te ir daudz – vienīgi pašam jāgrib darboties. Arī jaunajām ģimenēm ar bērniem ir visas iespējas. Vienīgi darbavietu gan varētu būt vairāk, jo jāteic, ka diemžēl lielākā tiesa manu draugu ir ārzemēs, bet pati gan negribētu doties prom no Latvijas. Te tiešām ir manas mājas!
Sanita ir arī jauka māmiņa savam astoņgadīgajam dēlam. – Kristapam ir astoņi gadi, viņš mācās otrajā klasē Madonas pilsētas 1. vidusskolā un pagaidām par savu nākotnes profesiju tikai sapņo. Kristaps mums ir muzikāls puisis, apmeklē Madonas mūzikas skolu, kur apgūst eifonija spēli. Šogad iestājās arī korī. Līdz ar to mazāk laika atliek sporta aktivitātēm, jo ir grūti to visu apvienot. Brīvo laiku cenšamies pavadīt kopā ar ģimeni, kas gan nesanāk visai bieži, jo mūsu tētim Jānim ir maiņu darbs. Toties no šīsvasaras piedzīvojumiem atmiņā paliks kopīgais divu dienu brauciens uz jūru un ekskursijas, apceļojot Latviju. Bieži viesojamies laukos pie maniem vecākiem Liezērē.
Kad jautāju, kas Sanitai palīdz relaksēties pēc saspringtas darbdienas, viņa atzīst, ka labākā recepte esot tā kārtīgi pasportot: – Paskriet krosiņu tepat pa Smeceres sila trasīti, ziemā paslēpot ar distanču slēpēm. Šad tad aizeju uz sporta zāli skvošu paspēlēt. Aktivitātes visnotaļ ir nepieciešamas, tās atjauno enerģiju. Taču galvenais ir pozitīvas emocijas. Pēdējā laikā esmu nākusi pie secinājuma, ka dzīvē ir situācijas, no kurām nevar izvairīties, toties var mainīt savu attieksmi pret tām, un arī tas ir daudz. Pamēģiniet! – ar smaidu teic saka mana sarunu biedrene.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva