Kopš pagājušās trešdienas Bērzaunes pagasta SIA "TD Sveķi" aplokā dzīvo 13 dzīvespriecīgi mangalicu – garspalvaino Ungārijas savvaļas cūku – sivēntiņi. Tiem nakšņošanai kalpo siena māja, bet dienu ruksēni pavada, ganoties zālē.
Pirmajās dienās kopš atvešanas no Austrijas mazās cūciņas bija ļoti nobijušās, bet tagad viss ir kārtībā, dzīvnieki jau ir pieraduši.
Saimniece Dzintra Karavaičuka jaunos iemītniekus skaita tā: četri – melni, četri – brūni, pieci – balti. – Tie vēl ir sivēni, vecākais ir dzimis aprīlī. Visi ruksēni ir mangalicas, un tās ir visas trīs krāsu variācijas, kādas ir sastopamas Eiropā. Tā ir ungāru savvaļas cūka, gluži kā mums – mežacūka. Ņemot vērā to, ka mangalicas ir uz izmiršanas robežas, austrieši par garspalvainajām Ungārijas savvaļas cūkām ir uzņēmušies tādu kā šefību – lai neizmirst. Tautā šīs savvaļas cūkas mēdz dēvēt arī par cūkaitām, jo tām ir apspalvojums un tās ganās brīvā dabā, ēdot zāli. Uz ziemu šīm cūkām uzaugs biezāka vilna, lai varētu pārlaist aukstumu. Nekāda siltā kūts šiem dzīvniekiem nav vajadzīga, mūsu saimniecībā tiem ir sagādāta lielā siena māja, kur pārnakšņot vai patverties no lietus. Sivēni ir ļoti tīrīgi, savā mājā nekad nenokārto dabiskās vajadzības. Barības pamatā ir zāle, bet gardums ir kartupeļi, ozolzīles, āboli. Pirmais, ko sivēni darīja pēc tam, kad bija pārvarējuši ceļojuma stresu, – pārraka visu teritoriju un izēda pieneņu saknes. Pēc tam, kad aprada ar jaunajiem apstākļiem, arī saimniecību, jau ir lieli draugi. Gaida mani ar spaini rokās, zinot, ka atnesīšu tiem ko ēdamu – vai nu kartupeļus, vai ābolus, vai ozolzīles, – pastāstīja Dzintra Karavaičuka. Zīles tagad tiek cītīgi lasītas un meklētas, jau esot aizrunāts arī kaimiņu ozols.
Iekārtojušies savā aplociņā, neparasto cūku bērni gaida ciemos arī ekskursantus. Lauku tūrisma interesentiem, izvēloties dzīvnieku apskati SIA "TD Sveķi" trušu un putnu dārzā, būs iespēja pa gabalu, stāvot pie aploka, aplūkot mangalicu sivēnus. – Kamēr rukši ir mazi, tie ir ļoti skatāmi, jo ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi, mīl padraiskoties un grauzt visu, kas ir graužams. Tikai šie rukši ir ļoti attapīgi. Ja es atnāku ar spainīti, tad tie saprot, ka ir ātri jāskrien klāt. Ja eju uz kūti vai no kūts, nāk līdzi un "ziņo", ka vēderi ir tukši. Toties diez vai sivēni tā skries klāt, lai parādītu sevi apmeklētājiem, – domās dalījās Dzintra.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.09.2012.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto