Šovasar, kā katru gadu, vairākos uzņēmumos strādājam (izteiktāk nekā mācību gada laikā) bija manāmi skolēni un jaunieši. Laikā, kad pat pieaugušie mēdz sūdzēties, ka Latvijā ir tikai bezdarbs, jaunā paaudze iet, meklē un atrod iespēju piepelnīties.
Vēl jo vairāk šovasar strādājušo jauniešu uzņēmība slavējama, jo darba vietas nācies atrast pašu spēkiem. Iepriekšējā gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenoja projektu „Jauniešu darba prakse”, taču šogad NVA pasākumi ar jauniešu mērķauditoriju ir pieejami tikai vecumā no 18 līdz 24 gadiem: „Darba vieta jaunietim” un „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”.
„Zemenes lasīt ir grūti”
Līdz ar to daļa jauniešu vērsās pie darba devējiem tepat Madonas novadā, kamēr citi pirmo darba pieredzi guva pat ārpus novada robežām. Tā Ieva Veckalniņa no Madonas un Jānis Ezerkalns no Sauleskalna kopā ar vēl dažiem draugiem aptuveni mēnesi pavadīja Krimuldas novadā, lasot zemenes un dzīvojot viesu mājā. Jautāta, kāpēc izvēlējusies strādāt, nevis baudīt vasaras brīvlaiku, Ieva Veckalniņa atbildēja: — Sapratu, ka negribas visu vasaru nedarīt neko prātīgu, tāpēc izlēmu pastrādāt. Izvēle krita par labu tieši uzņēmumam „Siguldas ogas”, kur lasīju zemenes. Pirmajās dienās, no rīta pamostoties, bija doma, ka labāk nebūtu cēlusies, jo darbs bija fiziski grūts un iepriekš nekas tāds nebija darīts. Līdz ar to ķermenis pie tādas slodzes nebija radis. Darbu sākām pulksten 6, pusdienojām pulksten 9, un ap 14 darbu beidzām.
Aizbraucu pirms Jāņiem un nostrādāju līdz jūlija vidum. Pēdējās dienās jau strādāju pie ogu pakošanas un kaut kā neveiksmīgi izmežģīju roku, tāpēc atbraucu nedaudz ātrāk.
Savukārt Jānis Ezerkalns pirms vasaras vēl nenojauta, ka arī piedalīsies šādā „avantūrā”: — Man tas bija pilnīgi spontāns lēmums — aizbraucu kopā ar draugu kompāniju. Man gan zemeņu lasīšana gāja lēnāk nekā meitenēm. Bet ir bijuši gan piedzīvojumi, gan kopumā šovasar pieredzēts kas citādāks, ārpus ierastā. Arī es pirmajās dienās jutos traki, nācās pat dzert pretsāpju tabletes — bez tām, visticamāk, nebūtu izturējis. Ļoti sāpēja ceļgali, mugura. Pēc tam jau pieradu. Nekad iepriekš nebūtu varējis iedomāties, ka zemenes lasīt ir tik grūti.
Jaunieši vērtēja, ka darbs bijis smags, bet nākamgad viņi noteikti došoties strādāt turpat, jo ne tikai kolektīvs, bet arī darba devēji bijuši vienkārši lieliski — saprotoši, draudzīgi. Un, pat ja nav nopelnīts tik daudz, kā varbūt lasot zemenes ārzemēs, ir izdevies izjust, kā tas ir — pelnīt un naudu tērēt pašam.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.08.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto