Nesen, jauniem iespaidiem bagāti, no dalības 11. starptautiskajā jauniešu apmaiņas nometnē atgriezušies Cesvaines jaunieši.
Nometnes pasākumi notika divās daļās — aktivitātes uz vietas un apkārtējā reģiona iepazīšana ekskursijās. Apgūta Pireneju apkārtne, Vidusjūras piekraste, iepazīta Tulūza un pilsēta pilsētā Karkarssonne (Carcarssonne). Mazliet savādi, ka nometnes sākumā nebijis iepazīšanās vakara. Tādēļ vajadzējis trīs dienas, lai jaunieši atvērtos un sāktu kontaktēties ne vien savas valsts biedru starpā, bet arī ar citiem.
— Vienu dienu iepazināmies ar Francijas lauksaimniecību, kas mūs ļoti pārsteidza. Tajā pašā dienā apmeklējām organizāciju „Amap”, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Šī organizācija slēdz līgumus ar 40 ģimenēm, lai visu gadu šīs ģimenes nodrošinātu ar dārzeņiem. Katru nedēļu pieejams cits piedāvājums, no kā zemnieks var izvēlēties sev tīkamākos dārzeņus. Apvidus ir kalnains, zeme sausa, līdz ar to ne katrs savā dārzā var nepieciešamo izaudzēt. Saimniecības, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, šajā nodarbē iegulda lielu naudu, jo zeme ir jāapūdeņo, — pieredzētajā dalās skolotāja Sarma Kurme.
Skolotāja piebilst, ka nometnes devīze skanējusi „Spēlēsimies ar dažādību”. Veiksmīga sakritība bijusi nometnes norise vienlaikus ar vietējās pilsētiņas svētkiem. Interesanti, ka Francijas jaunieši svētku vakarā, skanot dzīvajai mūzikai, kūtri sēdējuši maliņā. Vēlme iet dejot vispirms izskanējusi no Latvijas jauniešu puses.
Pagājušajā gadā jaunieši piedalījās nometnē Rumānijā, un nu viņi var salīdzināt iespaidus, kas gūti katrā valstī. Brauciena dalībnieks Toms Galejs pamanījis, ka no Rumānijā pastāvošā haosa Francijā nav ne miņas, ja nu vienīgi laika plānošanā — 15 minūšu kavēšanās ir tikai normāla parādība. — Ar angļu valodu nebija tik lielas problēmas kā Rumānijā, taču Francijā ir slikti attīstīti interneta sakari — ja privātskolā, kam pieder vairāk ēku un transporta vienību nekā vidēja mēroga Latvijas uzņēmumam, nav pieejams internets, tas nešķiet normāli. Uzskatu, ka programma bija samērā nepārdomāta, jo brīvā laika bija pārāk daudz, — saka Toms Galejs.
Simona Grāvīte stāsta, ka brauciens bijis aizraujošs, jo iegūts daudz jaunu draugu. — Man patika viss Francijā pavadītais laiks, sevišķi atpūta pie Vidusjūras un kāpšana Pireneju kalnos. Vide Francijā ir krietni citādāka nekā pie mums — tur mēdz būt liels karstums, ko izbaudījām arī mēs.
— Piedzīvotās desmit dienas Francijā bija lieliskas. Protams, bija dažas nepilnības, kas lika par sevi manīt, bet laiks, ko pavadījām kopā ar citu valstu jauniešiem, to atsvēra. Nometnē guvām visdažādākās emocijas: prieku un gandarījumu, ka esi šajā valstī un vari iepazīties ar citiem jauniešiem, kā arī izjutām skumjas par tālo prombūtni no mājām. Lielākoties visi lidojām pirmo reizi, tātad arī pats lidojums uz Franciju bija liels piedzīvojums. Aizraujoši bija visu nometnes laiku nakšņot teltīs, — atklāj Linda
Dagnija Driķe.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.08.2012.
Autore: RITA TURKINA
Foto no personiskā arhīva