— Vārdu man esot izvēlējies brālis Jānis, — jautāta par sava vārda vēsturi, atklāj cesvainiete OLGA KLIMANOVA. — Brālis ir piecus gadus vecāks par mani, un viņam ir krustmāte Olga, manas mammas māsa, kas viņam vienmēr ir bijusi ļoti mīļa, un tad, kad es esot atvesta mājās un mamma gribējusi likt man vārdu Guna vai Judīte, viņš paziņojis: nē, es gribu, lai māsiņa būtu Oldziņa, kā krustmāte… Man pašai jaunībā savs vārds ne īpaši patika — likās tāds smagnējs. Kaut gan mani visu laiku ir saukuši dažādos pamazināmajos vārdos. Bet, gadiem ejot, esmu to pieņēmusi. Pat meita vienreiz teica: mammu, kāds tev skaists vārds! Tad es padomāju — jā, tā patiešām ir.
Mani uzaudzināja vecmāmiņa, un viņa man ceļamaizei dzīvē ir iedevusi ļoti daudzas būtiskas atziņas, kuras esmu centusies tālāk nodot saviem bērniem. Viņa bija ļoti vieda sieva, lai gan tikai ar četru klašu izglītību. Vecmāmiņa vienmēr uzsvēra, ka bērnus nevajag audzināt, viņus vajag mīlēt. Visus savus mazbērnus viņa audzināja ar labu, nekad īpaši nebāra, bet centās atrast piemērus no dažādiem stāstiem un pasakām, līdz mēs paši sapratām, kas ir slikti un kas labi.
Vispār esmu Sēlijas meitene. Pēc vidusskolas aizgāju mācīties uz Lauksaimniecības universitāti uz pārtikas tehnologiem. Reiz studiju laikā atbraucām ekskursijā uz Cesvaines sviesta un siera rūpnīcu. Man te tik ļoti iepatikās. Parunājāmies ar rūpnīcas direktoru Aloizu Knikstu, kaut kā radās labs kontakts, un tā es arī pēc studijām atnācu uz Cesvaini. Pēc diviem gadiem — 2014. — būs jau 30 gadu, kopš šeit dzīvoju. 1993. gadā, kad sākās pārmaiņu laiki, ar vīru uzsākām paši savu rūpalu mazumtirdzniecības jomā, un tā arī tajā visus šos gadus darbojos. Šobrīd Cesvaines centrā man ir LaTA veikals. Cesvainē man ļoti patīk, un es ceru, ka Cesvaine ir pieņēmusi mani. Te ir piedzimuši abi bērni — Jānis un Linda, kas nu jau ir pieauguši. Jānis studē vizuālo komunikāciju un strādā Nīderlandē, Linda mācās RTU. Bērni ir mana garīgā baterija, kura mani uzlādē un uztur emocionāli un garīgi.
Darbs tiešām paņem daudz, tādēļ ir svarīgi sevi sakārtot un atjaunot spēkus. Savulaik ar vīru uzcēlām Cesvainē māju, un mana relaksācija ir rušināšanās pa dobēm, katras jaunas puķes uzziedēšanas gaidīšana, vēlēšanās redzēt, kā tas viss kopumā izskatīsies. Vienmēr jau pie mājas gribas kaut ko labāk, skaistāk. Svarīgas ir arī tikšanās ar draugiem. Ļoti patīk ceļot. Ja kādu gadu neizdodas kaut kur aizbraukt, šķiet, ka kaut kā pietrūkst — jaunu iespaidu, emociju, kurās var vēl ilgi pēc ceļojuma dzīvot. Man nepatīk laiska atpūta kaut kur pie jūras dārgās viesnīcās, bet gan izzinoši ceļojumi, kuros var daudz ko jaunu atklāt, — spriež Olga.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto