Var strādāt, ja ir tehnika un darbaspēks

Lauku darbus koriģē laikapstākļi

Uzņēmuma “Caunes” valdes loceklis Guntars Rubenis, vaicāts par uzņēmējdarbību laukos, ar humoru norāda, ka labības audzēšanā ir svarīgi iesēt, izaudzēt, novākt un realizēt, turklāt vēl laukos ir četras dabas stihijas — pavasaris, vasara, rudens un ziema. — Kad dabas kaprīzes ir nelaikā, tad vienmēr rodas problēmas. Pavasarī, kad gribējās tikt uz lauka, nevarēja, jo augsne bija pārāk slapja. Pēc tam, kad uzgāza lietus, varēja tikai sēdēt un kūkot, gaidot sējai piemērotus apstākļus. Lauki ir paslapji, un tikai tad, kad nelīst, var braukt pāri. Tas pats attiecas uz labības novākšanu — 

pēc lietus kombains uz lauka var arī iestigt tā, ka jāpārvieto ar trosi. Ikvienā saimniecībā darbi tīrumā ir atkarīgi no tā, vai līs vai spīdēs saule, vai uznāks negaiss, vai saglabāsies ideāli laikapstākļi.

Raža ir atkarīga no ieguldījumiem

Par gaidāmo graudaugu ražu Guntars Rubenis teic, ka no malas lauki izskatās cerīgi, bet raža lielā mērā ir atkarīga no vairākiem faktoriem.

— Raža salīdzinoši solās būt laba. Ziemāji pārziemoja labi, labība izauga, necieta no sausuma. Taču ir cita lieta — jākuļ, bet ir daudz lijis, tīrumā slapjākajās vietās kombains iestieg. Labāk neprognozēt, bet cerēt, ka ražas novākšanas laikā neuznāks lietus gāzieni. Tāpēc arī regulāri sekoju līdzi laika ziņām. Tas, kā izaug labība, lielā mērā ir atkarīgs gan no augsnes, gan no vietas, kur atrodas tīrums, un no dabas apstākļiem.

Izmantoju maksimāli atļauto papuves apjomu — 30%, jo zeme nav tik laba, tai jāļauj atpūsties. Nav prāta darbs katru gadu sēt un audzēt labību vienā vietā, tad jādod daudz ķīmijas. Tas neatmaksājas, un minerālmēsli ir dārgi. Arī bioloģisko graudu audzēšanu varu iedomāties tikai mazās saimniecībās. Ja godīgi, nezinu, kā bez mēslošanas, bez slāpekļa kaut minimālās devās un bez miglošanas var izaudzēt ražu. Mūsu tīrumos augsne ir skāba, ir veikta arī kaļķošana, bet ar visu to vairāk par 3 t/ha ir grūti iegūt. Kaļķošanai īstenots projekts, piesaistot Eiropas fondu naudu, un tam bija jēga, jo valsts atbalsta nav. Taču zeme ir jākaļķo vismaz reizi piecos gados, un tas, kas ir darīts, būtu jāatkārto. Arī projektus sagatavot nav problēma, un SIA “Caunes” ir īstenoti seši projekti, iegādāta arī tehnika.

Saimnieks uzsver, ka atspaids ir platībmaksājumi, vien arī Latvijā tie, kas strādā, būtu pelnījuši lielāku atbalsta apjomu.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.08.2012.

Autore: IVETA ŠMUGĀ