– Vai biji plānojis pēc studijām atgriezties dzimtajā pusē? – jautāju, tiekoties ar ROMĀNU HAČATRJANU, kas pagājušajā gadā LU beidzis starptautisko ekonomisko attiecību studiju programmu, nupat veiksmīgi piedalījies konkursā un sācis strādāt par Madonas novada uzņēmējdarbības un attīstības nodaļas vadītāju.
– Jāsaka atklāti, ka mani jau studiju laikā ne īpaši apmierināja dzīve Rīgā. Lai arī paralēli studijām strādāju, Madonā biju gandrīz vai katru nedēļas nogali. Un bija tikai loģiski, ka tad, kad beidzās studijas un arī no darba Swedbank aizgāju, atgriezos Madonā. Vienubrīd bija kopīgs bizness ar draugu, bet gada beigās to pārdevām. Iestājās tāds pārdomu periods, bet no janvāra sāku aktīvi darboties biškopības nozarē – mums ir saimniecība ar 300 bišu saimēm Ļaudonas apkārtnē. Tajā strādā profesionāls bitenieks un vēl daži strādnieki, bet arī pats diezgan regulāri esmu pie bitēm. Esmu pat divas reizes pēc krietnas sadzelšanas nonācis slimnīcā, – šobrīd nu jau ar smaidu piebilst Romāns.
Par vakanci domē izlasījis „Starā" un nolēmis pamēģināt, jo jau iepriekš iesaistījies ar savām idejām uzņēmējdarbības vides veicināšanā. – Izturēju abas konkursa kārtas un nu jau esmu sācis strādāt. Pirmais, ko esam uzsākuši, ir palielināt vietējo Madonas novada ražotāju sortimentu lielveikalos „Rimi" un „Maxima", izveidojot speciālu stendu vai kā citādi to atdalot no pārējās produkcijas. Gribam panākt, lai pēc iespējas vairāk ražojumu nonāk veikalu plauktos gan no „Lazdonas piensaimnieka", gan „Madonas maiznieka", gan no citiem vietējiem ražotājiem. Darbalauks ir plašs, ideju ir daudz, apzināsim iespējas un centīsimies tās īstenot.
Vispār dzīve Madonā man patīk. Nepiekrītu tiem, kas saka, ka Madonā nav, ko darīt. Es vienmēr atrodu kādu nodarbošanos: vasarā varu ar velosipēdu pabraukt, uzspēlēt tenisu, ziemā – paslēpot. Madonā, salīdzinot ar Rīgu, tas viss reāli ir par velti. Daudzi to nenovērtē. Vispār esmu aktīva dzīvesveida piekritējs – šobrīd, piemēram, pieteicos žurnāla „Klubs" piedzīvojumu sacensībām, kurās piedalos otro gadu, vienīgi ir grūti vēl kādu sameklēt no Madonas, kas gribētu piedalīties. Savulaik cītīgi nodarbojos arī ar karatē un boksu.
Savukārt, kad iejautājos par vārdu, Romāns stāsta, ka vecāki ilgi nevarējuši to izvēlēties: – Bet pašam mans vārds patīk. Tas ir diezgan rets un tāds pamatīgs. Lai gan ārzemju draugi un partneri to vairāk asociē ar romancēm un kaut ko romantisku. Iespējams, daļēji viņiem arī ir taisnība. Tāpat visādi kuriozi gadās ar manu uzvārdu. Bet, runājot par saknēm, var teikt, ka manī ir viena ceturtdaļa no latvieša, armēņa, ukraiņa un krieva. Jā, pēc pārliecības vairāk it kā esmu latvietis, bet tas slāviskais arī kaut kur izpaužas.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva