17. jūlijā ievērojamo 101. dzīves jubileju nosvinēja Zelma Liepiņa, kas jau vairākus gadus saucama par madonieti. Spēka gadi aizvadīti smagā darbā, nu savas laimīgākās dienas, kā teic pati gaviļniece, vada vīra māsasmeitas Dzidras un Aivara Ķeģo ģimenē.
Dzimtā puse Zelmai Liepiņai ir Krustpils novadā, kur tēva māja atradās sādžā pie Līvānu pagasta robežas. Jau agrā vecumā viņa ar brāļiem iepazina un iemīlēja lauku darbus.
– Manam tētim bija neliela saimniecība. Kā jau senāk, kuram lielāka saimniecība, tam bērnu -Dieva svētība. Tā arī tēva ģimenē viņi bija 4 brāļi un 3 māsas. Kad vectēva zemi 4 dēliem izdalīja, nekas daudz katram nesanāca. Tāds pleķītis, kur mājiņai vieta un pāris gotiņas var turēt. Mēs tētim bijām 4 bērni, mamma mūs atstāja, kad man tikai seši gadiņi bija. Kādu gadu padzīvojām, tad atnāca jauna mamma. Ģimenē pievienojās vēl viena māsiņa, un nu jau bijām pieci. Pie svešiem netikām kalpot gājuši, bet turpat, tēta saimniecībā, strādāt vajadzēja. Kurš tik lielāks, tam jau darbus sāka uzticēt. Dzīvošana visiem mājiniekiem bija vienā istabā, kur gan virtuve, gan ēdamistaba, gan guļamistaba atradās. Tagad jau katrai lietai savu istabu vajag. Aiz krāsns aizlokā bija plata gulta, tur mēs, visi bērni, arī gulējām. Redz, tāpat izaugām. Tētis nomira 1934. gadā, un mājās sāka saimniekot brālis Roberts. Šur tur jau varēja nedaudz piepirkt klāt zemīti. Kad tika likvidētas muižas, no Krustpils muižas pļavas atgriezumus deva, kam jau sīkākas tās saimniecības bija. Brālim iedeva 4 ha zemes, tad jau varēja arī vairāk govju turēt. Kā viņam tā lauksaimniecība patika! Kā viņš kopa zemi! Mājām beidzot piešķīra arī nosaukumu – „Saulgrieži". Tad nu to vārdu centāmies spodrināt ar smagu darbu. Pamāte arī palika kopā ar mums, bet ne jau barga tā svešā māte bija – visas, redz, tādas nav. Varbūt tās mīlestības gan nebija tādas, kā no savas māmulītes, bet satikām visi labi. Viņa mums vienmēr tik teica: „Darbs nav jātaupa, bet gan maizīte". Tas man visu mūžu līdzi gājis – ar darbu no dzimšanas līdz sirmam vecumam. Tagad, kā darba vairs nav, garlaikojos, – ar sev tik ierasto humora dzirksti stāsta Zelma Liepiņa.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.07.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto