Tiešām, turpinās gan, jo kur gan šī liksies. Turpinās par spīti regulārajām lietus tūrēm un naktīm, kad no vēsuma gurķu dobe spurojas un raujas čokurā. Re, naktīs dārzaugiem esot tā labākā augšana. Pie nosacījuma, ka termometrs spēj noturēt vismaz pusotra desmita grādu. Bet kur šis tos grādus nakts melnumā ņems, ja no rīta, kad saule jau brītiņu skatās logā, knapi desmit grādiem pietiek spēka.
Turpinās arī Madonas ielu pārdzimšana. Un, tu brīnums, līkumojot pa gandrīz katru dienu mainīgajām iespējām, izbraukt – starp daudzajām darbmašīnām un kravas laineriem, protams, traucējot arī viņiem normāli darboties jau tā sarežģītajā situācijā, kad jānodrošina tik daudzas iebrauktuves pagalmos, ja arī kāds nopukst pie sevis, tad par bleķu dauzīšanu nav dzirdēts. Izrādās, grūtos apstākļos gan uzmanība lielāka, gan arī – kas ir pats galvenais –
disciplīna un cieņa vienam pret otru. Un kur tad prieks, kad šajās dienās jau varējām iemēģināt Rīgas ielas jauno piķi lielākajā ielas daļā! Tas tūdaļ ticības lampiņā pielēja eļļu, ka vēl padarāmais milzu apjoms neapsnigs pusratā, jo, kā smejies, viedie tautas laikziņi runā – rudens šogad būšot makten agrs. Bet tas savukārt nozīmē, ka no gaisa arī nāks lejā vairāk.
Tanī pat laikā, kad kājām pastaigā pa pilsētas ielām, ne vienā vien vietā, kas nekādi šobrīd nav saistīta ar remontdarbiem, var vērot visparastāko nesakoptību. Kaut vai Valmieras ielā gar pagājušajā gadsimtā būvētu un brukt sākušo "Ķīnas mūri" nezāles gar bedraino trotuāru aug pilnam augu herbārijam. Bet pašā pilsētas centrā, Poruka ielā, pie noplukušu durvju kāpnēm zāle zaļo visu vasaru. Kuram saimniekam piedien kopšana katrā konkrētajā vietā, kā arī citos nezāļu laukos, gan jau pats zina. Sētnieku laikos bija kam pajautāt.
Tāpat nav kam pajautāt tur, augšā, kur saņem algas un kas tur rokās varu, kad tā pēdējā laikā daudz piesauktā ekonomikas augšupejā būs tik augstu uzrāpusies, ka mājup dosies pasaules peļņās izklīdušie, pēc kuriem pagaidām gan ilgojas ne visai motivēti valdnieku saukļi. Gluži tikpat tukši kā aicinājumi uz skaitlisko tautas vairošanu, ja zinātāji rēķina, ka pagaidām ekonomiskā izaugsme katru ģimeni, kurā ir trīs un vairāk bērni, stūrē pretī nabadzībai.
Bet vasara turpinās. Zāle aug griezdamās un nosedz tās takas, kur nav ne kopēju, ne darbā staigātāju. Vien lēkā augstdzimuši zaķi… un vazājas vietējie slaisti, kas, starp citu, lielākajā daļā ir slimās pabalstu politikas dzemdēti.
Autors: OĻĢERTS SKUJA