Pirms dažām dienām – 8. jūlijā – apritēja gads, kopš Valsts prezidenta amatā ir Andris Bērziņš. Šķiet, ar gadu ir bijis par maz, lai mēs spētu atbildēt uz to pašu jautājumu, ko 2000. gadā par jaunievēlēto Krievijas prezidentu vaicāja ārvalstu žurnālisti, proti, „Kas ir misters Putins?". Par Bērziņa kungu atbilde, šķiet, nav skaidri formulējama, jo katram iedzīvotājam viņš ir sevi atklājis citādāk.
Politiskā smilšu kaste
Nebija pārsteigums, ka pagājušā gada 2. jūnijā pēc Saeimā notikušās Valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā ar 56 balsīm amatā tika ievēlēts Andris Bērziņš, žurnālisti straumēm gāzās viņam virsū, gribot gan ar tiešiem, gan provokatīviem jautājumiem gūt atbildi pamatā uz vienu un to pašu jautājumu – „kādēļ tieši viņš?" Visi iepriekšējo mēnešu politiskie notikumi ap Bērziņu radīja tādu kā „nejaušā" prezidenta auru. Valdis Zatlers, iespējams, sajūtot sviluma smaku, proti, politiķu noskaņojumu nepārvēlēt viņu uz otro prezidentūras termiņu, secināja, ka labākā aizstāvība ir uzbrukums, un, piemeklējot ērtu brīdi, rosināja Saeimas atlaišanu. Tā brīža politisko farsu un bērnudārza psiholoģiju spilgti ilustrē fakts, ka Zatlera kandidatūru jau brīdī, kad viņš bija augstu virs galvām pacēlis antioligarhu karogu, otrajam termiņam izvirzīja Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. ZZS un „Vienotība" aizvainojumā par sacūkoto valdību (tikai retais šaubījās, ka tauta parlamentu atlaidīs) uzmeta lūpu un prezidentam nedalītu atbalstu nesolīja. Līdzīgi kā pirms četriem gadiem, kad dūmu aizsegam tika izmantotas Māra Riekstiņa un Karinas Pētersones kandidatūras, kas vairāk bija ņirgāšanās par abiem politiķiem, jo par atbalstu Zatleram koalīcijas partneri bija jau parūpējušies, arī 2011. gadā tika celtas saulītē viena par otru piemērotākas prezidenta kandidatūras – Egils Levits un Andris Piebalgs. Šķiet, „Vienotība" patiesi vēlējās prezidenta amatā redzēt kādu no minētajiem kungiem, lai gan viņu pašu vēlme īsti nebija jūtama. Bija noprotams, ka koalīcijas partneris –
ZZS, ar kuru „Vienotība" dzīvoja nemitīgos strīdos, – prezidenta vēlēšanās spēlēs savu spēli. Zatlera uzbrauciens zemnieku patronam Aivaram Lembergam un parlamenta atlaišanas rosināšana bija skaidrs signāls, ka prezidentam ZZS balsis neredzēt, tādēļ atlika vien zīlēt, kāds būs zemnieku piedāvājums.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.07.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS