Vasarā reti kurš katru dienu gatavo otros, siltos ēdienus, kad pieejami tik dažādi svaigie dārzeņi, augļi, ogas. Domājams, kā zivs ūdenī šobrīd jūtas Bērzaunes iedzīvotāja JUDĪTE EZERKALNE, kas, kā pati joko, pārsvarā pārtiek no „zaļbarības".
Man jau vīrs mēdz jokot, ka es tikai zaļbarību galdā lieku. Bet, lai cik tas jocīgi būtu, kad nesen viesiem bija uzklāts galds, pirmos noēda zaļos salātus un tikai pēc tam ierasto rasolu. Zaļajos salātos var likt visu ko un taisīt neskaitāmas variācijas. Piemēram, es lieku gan rukolu, gan parastos salātus, gan biešu lapas. Savukārt pa virsu pārberu cieto sieru, kas it kā ir padārgs, bet piedod lielisku, pikantu garšu. Man šķiet pareizi – ja ēd gaļu, klāt der tikai lapu salāti, nevis rasols, kur jau tāpat ir gaļa un kartupeļi – tas ir ļoti smags ēdiens. Zaļo salātu gatavošanā lielākā problēma ir vien to nomazgāšana. Agrāk mazgāju pa vienai lapiņai, bet tagad esmu iesākusi tos pa čupiņai sabērt lielā bļodā un izcilāt. Kas var vasarā būt vienkāršāks par svaigiem salātiem! Silto ēdienu pagatavošana ir tik laikietilpīga, un tos vasarā nemaz tā ļoti negribas, – secina Judīte Ezerkalne. Viņa uzreiz gan arī piebilst, ka ģimenes ēdienkartē netiek likts uzsvars tikai uz zaļumiem. Mājinieki pārsvarā ēd visu, un galvenokārt viņu gaumes saskan. Taču Judīte pirmos uz galda pamana augļus, tad dārzeņus un tikai tad gaļu:
– Daudzi uzskata, ka esmu tieva tāpēc, ka tikai salātus ēdu vai vados pēc „saujas porcijas" principa, vai pārmet, ka es neko neēdu. Bet noteicošie tomēr ir gēni no vecmammas puses. Es ēdu normāli, turklāt bieži, bet mazākām porcijām, kas arī, iespējams, palīdz saglabāt slaido līniju.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 06.07.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto