Kārlim Miķelsonam šobrīd ir 25 gadi, un pavasarī viņš beidza studijas Rīgas Garīgā semināra 4. kursā. Aicinājumu kļūt par priesteri Kārlis sajuta 22 gadu vecumā, lai gan līdz tam izglītības ceļš viņam saistījās ar mūziku.
Tieši studējot Berlīnes Mākslas universitātē, Kārlis ieklausījās savā iekšējā balsī atstāt visu un sevi veltīt Dievam. Viņš saka, ka priesterim ir jāsaglabā vēršanās pie Dieva jebkurā jautājumā, Kristus ir visa motivācijas centrā.
Tikko Kārlis Miķelsons pabeidza praksi Madonas katoļu baznīcā. Par iepazīto pie mums un viņu pašu lūdzu pastāstīt plašāk.
I. E.: – Cik ilgi piedalījies kalpošanas praksē Madonā? Kādus darbus un redzējumus šeit guvi?
K. M.: – Madonā biju no 3. līdz 17. jūnijam. Vadīju Dieva Vārda liturģiju, braucu ar jauniešiem uz Baltic Youth Festival „Arēnā Rīga", kopā ar prāvestu apmeklējām ģimenes, betonēju, pļāvu zāli un veicu citus pienākumus. Īsts dārgums pilsētā man bija adorācijas kapela, kur varēju iegriezties jebkurā diennakts laikā. Šī bija interesanta prakse, un es iepazinu vairākus ļoti jaukus madoniešus.
– Kopā ar Madonas katoļu baznīcas grupu 2009. gadā devies svētceļojumā uz Aglonu. Vai šī pieredze ļāva mūsu pusē atgriezties kā mājās? Toreiz kalpošanas praksē, šķiet, biji norīkots Cesvaines katoļu baznīcā.
– Jā, pie tam toreiz ar mums svētceļojumā gāja arī madonietis Dāvis, kurš šogad pabeidza 1. kursu Rīgas Garīgajā seminārā. Citus draudzes locekļus biju iepazinis jau pirms svētceļojuma uz Aglonu, kad kopā devāmies uz svētvietām Fatimā un Lurdā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.06.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no personiskā arhīva