Pēdējā laikā arvien nesaprotamākas kļūst represijas, kuras tiek īstenotas vai tiek plānotas attiecībā uz radio un televizoru lietotājiem.
It kā cēlu mērķu vārdā – cīnoties par mūzikas autoru tiesībām saņemt atlīdzību par radio atskaņotajiem skaņdarbiem – tiek noteikts, ka darbavietās (veikalos, ziedu salonos, muzejos, birojos u. tml.) radio drīkst ieslēgt vienīgi tad, ja ir iegādāta attiecīga licence. Ja licences nav, bez jebkāda brīdinājuma uzreiz lietā tiek likts nesamērīgi bargs naudas sods 500 latu apjomā.
Ir pilnīgi normāli, ja darbavietās klusinātā tonī tiek atskaņotas radio ziņas un mūzika, ja vien šī mūzika netiek izmantota komerciālos vai peļņas nolūkos. To pareizi uzsvērusi ērglēniete Dreimanes kundze "Latvijas Avīzes" 8. jūnija numurā paustajā viedoklī. Cilvēki, piemēram, uz veikalu iet iepirkties, nevis lai tur klausītos radio. Tāpat arī attiecībā uz muzeju apmeklējumiem. Ir galīgi aplami vērtēt, ka, piemēram, Muzeju naktī mūzikas atskaņošana pa radio esot vērsta uz to, lai muzejus apmeklētu vairāk cilvēku un par to maksātu. Kā zināms, Muzeju naktī visi apmeklējumi ir par brīvu.
Sabiedrības "šūmēšanās" ap šo absurdo Autortiesību likuma interpretāciju lika sarosīties Saeimas deputātiem, lai izdarītu loģiskus grozījumus šajā likumā. Taču, kā lasāms "Neatkarīgās Rīta Avīzes" (NRA) 6. jūnija numurā rakstā "Radio nodevas atcelšana var neizdoties", izdarīt grozījumus šajā likumā esot ļoti sarežģīti un pat neiespējami, lai nepārkāptu starptautiskos nolīgumus un Eiropas Savienības noteikumus. Domāju, ka jebkurš idiotisks (neadekvāts) likums vai noteikums ir vienkārši jāatceļ vai vismaz jāpamaina!
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.06.2012.
Autors: ĀDOLFS BORBALS