Savējo – tuvinieku un draugu – sirsnības ielokā aizvadītajā piektdienā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā mūsu novadniecei rakstniecei Ilzei Indrānei Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, kas rakstniecei piešķirts par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūrā un izcilu radošā mūža ieguldījumu mūsdienu latviešu literatūrā.
– Kad skolas gados lasīju jūsu grāmatas, neiedomājos, ka man būs tāds gods jūs sveikt par padarīto, – uzrunājot rakstnieci un arī visus klātesošos, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. – Es gribu pateikties Madonas muzejam par šo ļoti labo darbu, ka jūs izvirzījāt savu cilvēku apbalvošanai, jo bieži vien mēs atceramies viskautko, kas notiek pasaulē, bet neatceramies savējos, kas neatkarīgi no laikiem ir pratuši palikt paši un rādīt dzīvi tādu, kāda tā ir. Par to, ka jūsu darbi ir arī nākotnei, man šaubu nav. Par to es pārliecinājos pirms nedēļas Valmierā, apskatot Baltijas modernāko un jaunāko pamatskolu, un viņiem tur ir sava Lazdu laipa, pa kuru var ieiet skolā. Tas nozīmē, ka jūsu darbi jau dzīvo vairāk nekā pusgadsimtu un iemūžinās dažādos veidos. Tāpēc arī tad, kad nolasīja iesniegumu ar ierosinājumu par ordeņa piešķiršanu jums, jautājumu nebija nevienam, tikai izbrīns – kā tad tā, vai tad tiešām tas jau nav noticis iepriekš.
Pēc augstā apbalvojuma saņemšanas rakstniece no sirds pateicās Valsts prezidentam par augsto novērtējumu, par to, ka viņš, neraugoties uz savu aizņemtību, mērojis ceļu uz Madonu, lai pasniegtu viņai ordeni:
– Pateicos arī Madonas muzejam, kur es esmu tā pieņemta un pieskaitīta, un pievienota, un esmu drošībā, varu aiziet, jo man liekas, ka muzejs un muzejnieki ir tas stabilākais, drošākais un varenākais iestādījums. Tieši viņi ir, kas skatās pāri gadu tūkstošiem un cenšas to saglabāt. Tā nemanāmi aiziet viens aiz otra, bet, skaties, muzejā ir palicis viss viņu krājums. Un, ja es tā gribu drošībā pie muzejniekiem noturēties, un lai arī tās trīs zvaigznes, no kurām mēs katrs savu staru saņemam, lai tās būtu drošībā, tad man patiesi jāatgriežas senajos laikos, kad mēs ar arheologu Urtānu klīdām pa Piebalgu un mana roka zīmēja tos koka ornamentus gar logu malām, durvju malām, bet mēs klīdām pa vecajām mājām.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.06.2012.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto