Vakar, 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, atceres brīdis notika arī Ļaudonā pie piemiņas akmens.
Atceres pasākumā, kas sākās pulksten 11, piedalījās astoņi politiski represētie, kas uz Sibīriju tika izvesti 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Diemžēl ar katru gadu dzīvo liecinieku, kuri piedzīvoja un atceras to dienu traģiskos notikumus, paliek aizvien mazāk, laiks un gadi dara savu…
Kā atzīst „Ļaudonas Vēstu" redaktore Ruta Vizāne, ļaudoniešus un sāvēniešus visvairāk represijas skāra 1949. gadā, kad tika izvests ļoti liels skaits cilvēku, daudzas mājas palika bez saimniekiem, un tika izpostītas daudzas dzīves. Taču daļa ļoti sāpīgi izjuta tieši 1941. gada 14. jūniju, kad lopu vagonos viņiem sākās ciešanu ceļš uz nekurieni… To ļoti labi atceras ļaudoniete Laima Buceniece, kas uz Sibīriju tika izvesta divreiz – gan 1941., gan 1949. gadā (pirms trijiem gadiem kopā ar citiem bērniem bija atgriezusies Latvijā), un Olga Grundmane, kas tika izsūtīta 10 gadu vecumā 1941. gada 14. jūnijā, viņas arī katru gadu piedalās 14. jūnija atceres pasākumos. Arī šogad pensionētā Ļaudonas vidusskolas skolotāja Olga Grundmane dalījās atmiņās, bet vispirms piemiņas brīža dalībniekus uzrunāja Ļaudonas kultūras nama direktore Signe Smirnova.
– Tiekoties šopavasar, visi priecājāmies par zaļojošo un jau paaugušos, pirms gada iestādīto ābelīti – par pagātni, tagadni un nākotni. Esam pateicīgi pagasta pārvaldei un dārzniecei Mairitai Ducenai arī par ierīkotajām jaunajām puķudobēm. Tur, kur agrāk zaļoja zāle, tagad ir iestādītas puķes. Piemiņas vieta kļuvusi vēl skaistāka, – atzīst Ruta Vizāne, kuras vecākus kopā ar pusotru gadu veco meitiņu, vecomāti, vecotēvu, tēvabrāli izsūtīja 1949. gada 25. martā. Ruta ar brāli piedzima jau Sibīrijā tālajā Tomskas apgabalā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
RUTAS VIZĀNES foto