Neaptverami, ka Madonas novads ir izpelnījies tādu uzmanību, ka 1941. gada 14. jūnijā no šejienes ka izsūtīti 550 cilvēki, tas ir vislielākais izsūtīto skaits no apriņķiem, izņemot Rīgu.
1941. gada 14. jūnijā manās mājās – Vecbākos – Sarkaņu pagastā iebrauca smagā automašīna, kuras kravas kastē atradās, kā uzzināju pēc 71 gada, kaimiņu – Līcu – saimniece Medene ar 15 gadu veco dēlu Viktoru – vasaras drēbēs, zaldātu un Rubeņa pavadīti. Tikai vēlāk uzzināju, ka tiem neģēļiem, kas piedalījās tautas iznīdēšanā, neizdevās visu Medeņu ģimeni izvest; lai radītu lielākas ciešanas, paņēma cilvēkus vasaras drēbēs, bez pārtikas. Ielādēja arī manu ģimeni, pa ceļam vēl papildināja kravas kasti ar izsūtāmajiem un nogādāja Madonas stacijā, kur iesēdināja lopu vagonos un aizveda pāri Urālu kalniem – uz Sibīriju. Tur mana un Medeņu ģimenes daļa – māte un dēls – dzīvojām vienā kolhozā, pēc tam – vienā rajonā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.06.2012.
Autors: JĀNIS ANKRAVS