2. jūnijā paliks gads, kopš par Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš. Viedokli, kā vērtē Valsts prezidenta veikumu gadu pēc viņa ievēlēšanas, lūdzu izteikt Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Modru Vilkaušu un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Mierīgi un nosvērti
– Šajā laikā man ir izveidojies diezgan labs iespaids. Izlasīju arī interviju, kurā A. Bērziņš savas prezidentūras sākumu salīdzina ar savu kā jauniesaucamā dienestu PSRS armijā, kad bija jāiepazīstas ar jaunajiem pienākumiem un savs laiks pagāja, kamēr sabiedrība viņu labāk saprata un viņš to labāk izprata. Viņa ievēlēšanu es uztvēru atturīgi, un arī tagad nevaru teikt, ka par prezidentu būtu sajūsmā, bet iespaids ir daudz labāks nekā sākumā,- atzīst Modra Vilkauša.
– Prezidenta tēlam par labu nāk tas, ka viņš ir finansiāli neatkarīgs un var ziedot pat savu darba algu. Viņš var atļauties būt neatkarīgs arī no partijām – vismaz neizskatās, ka tās varētu viņu īpaši ietekmēt. Man patīk, ka viņš vairāk pievēršas nesakārtotām valsts iekšējām lietām, daudzos jautājumos iedziļinās ļoti konkrēti, var teikt, kā uzņēmējs, kā labs finansists. Man, piemēram, simpatizē viņa nostāja arī sakarā ar vilcienu iepirkumu. Viņš nerunā daudz, bet savu viedokli izsaka kā prātīgs vīrs, ar lielu dzīves pieredzi – mierīgi un nosvērti. Zināmā mērā vēsture atkārtojas. Arī V. Zatleru, tāpat kā A. Bērziņu, ievēlēja, neraugoties uz skaļiem sabiedrības protestiem, bet prezidentūras laikā reitings pakāpeniski uzlabojās. Arī A. Bērziņu gadu pēc ievēlēšanas pozitīvi vērtē daudz vairāk iedzīvotāju nekā sākumā.
Sākums grūts
– Sākums viņam bija grūts. Un ne tikai tādēļ, ka šajā amatā tika ievēlēts skaļu protestu gaisotnē. Valsts prezidents nav apveltīts ar izcilām oratora dotībām, viņš ir lietišķs un korekts cilvēks, kas līdz ievēlēšanai (vismaz tā izskatījās no malas) nebija radis daudz publiski uzstāties. Taču arī šajā ziņā ir jau notikušas pozitīvas izmaiņas, un prezidents izsakās aizvien labāk, – uzskata Andris Simtnieks. – Prezidents A. Bērziņš ir pragmatiski domājošs valsts vadītājs, kura uzmanības centrā, kā jau bijušajam baņķierim, ir ne tik daudz politika, cik saimnieciskās lietas, finanšu joma, valsts ekonomiskā attīstība. Arī ārvalstu vizītes ir konkrētākas, tajās, lai paplašinātu starpvalstu sadarbību ekonomikas jomā, piedalās arī vairāk uzņēmēju. Prezidentu var uzteikt arī par to, ka, būdams materiāli nodrošināts un saņemot lielu pensiju, viņš savu darba algu atvēl izglītībai, mazo lauku skolu attīstībai. Latvijā nav daudz tādu piemēru, ja tie vispār ir. Prezidenta reitings kopš ievēlēšanas ir palielinājies diezgan būtiski – no sākotnēji kādiem 15 līdz 56% tagad. Lai arī viņu par spilgtu personību nosaukt nevar, prezidenta darbības pozitīvais vērtējums, manuprāt, nākamajos gados tikai pieaugs.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA