– Par savu vārdu man jāpateicas vecaimammai no papa puses – viņa bija izdomājusi, ka mani jāsauc par Gunitu, un vecāki tam piekrituši. Tas ir gana rets vārds, un man tas paticis vienmēr, – atzīst GUNITA MIŠKINE. – Patīk arī tas laiks, kad mana vārdadiena ir svinama, kad pavasaris ir pilnā plaukumā un zied pienenes, ceriņi un kreimenes.
Gunita ir dzimusi Ļaudonā, un joprojām tur ir viņas mājas.
– Esmu beigusi Ļaudonas vidusskolu, taču tālāk gan manas gaitas neveidojās tā, kā kādreiz pusaudzes gados biju sapņojusi: ka dzīvošu Rīgā, būšu žurnāliste utt. Tas, ka strādāšu bankā, man pat prātā nenāca. Bet, kad beidzu 12. klasi, pēkšņi sapratu, ka gribu būt tuvāk mājām, un pavisam spontāni izvēlējos mācīties Jēkabpils lauksaimniecības tehnikumā juristos, pēc tam atgriezos dzimtajā pusē un tur arī paliku. Mazliet jau žēl, ka tik maz jauniešu vairs Ļaudonā, daudzi pēc studijām paliek Rīgā, citi devušies strādāt uz ārzemēm, bet man tā liekas pati labākā vieta. Pēc studijām pirmā darbavieta man bija Madonā, vairumtirdzniecības bāzē „Teicis", bet nu jau 13 gadu strādāju Hipotēku bankā – sākumā par kasieri, tad – klientu apkalpošanas speciāliste, kredītu administratore, tagad esmu vecākā kredītu projektu vadītāja. Reizēm gan uznāk domas, ka varbūt pārāk ilgi esmu vienā darbavietā un vajadzētu kaut ko mainīt, bet – no otras puses – darbs ir interesants, katra klienta lieta ir individuāla un citādāka, un rutīna te iestāties nevar, – spriež Gunita.
Kad jautāju, kā viņa relaksējas pēc saspringtās darbdienas un nopietnajām bankas lietām, Gunita atklāj, ka ziemas vakaros labprāt lasot, savukārt, sākoties pavasarim, dzīvesveids kļūstot aktīvāks, šopavasar, piemēram, viņa esot sākusi nodarboties ar skriešanu. – Kamēr abi dēli trenējas basketbola laukumā, es stadionā skrienu. Sākotnēji vairāk tāpēc, lai pēc sēdošas darbdienas nedaudz izkustētos, tad sapratu, ka tā ir arī vieglāk tikt vaļā no stresa un negatīvām emocijām, domas sakārtot. Vispār jau daudz brīvā laika nav, jo šobrīd mans svarīgākais un lielākais „projekts" ir abi mani puikas – Ralfs un Rovens. Dēli, tāpat kā es, mācās Ļaudonas vidusskolā – Ralfs šogad beigs 5. klasi, bet Rovens – 2., un mammas rūpes un gādība viņiem ļoti nepieciešama. Ļoti gribas, lai viņiem mācībās sekmētos, bet pats galvenais – lai izaug par krietniem cilvēkiem, lai atrod savu vietu dzīvē un jūtas apmierināti ar to, ko izvēlējušies. Jo tas jau ir pats galvenais – dzīvot saskaņā ar sevi. To vēlu arī citiem, ne tikai saviem puikām vien. Ja runājam par ģimenes tradīcijām, mums visiem kopā ļoti patīk kaut kur aizbraukt, iepazīt jaunas vietas; starp citu, arī vārdadienā visi kopā nelielā kompānijā, kurai pievienosies arī draudzene ar savu dēlu, esam iecerējuši tepat nedaudz pabraukt, – atklāj Gunita.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva