Ar zaudējumu otrdienas vakarā mājiniekiem – Zviedrijas izlasei – beidzās šāgada pasaules hokeja čempionāts Latvijas izlasei. Vai varējām iegūt augstāku vietu vai tomēr izcīnītā 10. vieta atbilst mūsu komandas spējām, to jautāju Madonas novada domes deputātam, Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktoram Valentīnam Rakstiņam un Madonas novada pašvaldības sporta darba organizatoram Mārim Gailumam.
Vieta nav slikta
– Izcīnītā vieta nav slikta, bet spēle varēja būt labāka. Ja mēs nevaram uzvarēt norvēģus un – jo īpaši – dāņus, tad uz augstāku vietu ir grūti cerēt. Norvēģi pēc uzvaras pār Latviju vēl vairāk atraisījās, un tagad arī krievu hokejistiem būs krietni jāpacīnās, lai viņus uzvarētu. Izskatās, ka šogad par pasaules čempioniem hokejā varētu kļūt Krievijas izlase, kaut gan visādi var gadīties, – uzsver Valentīns Rakstiņš. – Savukārt mūsējie pēdējās spēlēs atstāja pagurušas komandas iespaidu, tādas, kas nespēj vilkt līdzi, turpretī pirmajās trijās spēlēs nospēlēja normāli. Pieļauju, ka varbūt pietrūka fiziskās sagatavotības, šoreiz taču bija jāspēlē katru vai katru otro dienu. Varbūt pietrūka motivācijas, varbūt bija vēl kas, ko mēs nezinām. Ja tā, tad gan jau šie zemūdens akmeņi agri vai vēlu uzpeldēs. Ar izcīnīto 10. vietu gan var piesegties, jo tā ir laba vieta – pat par trim augstāka nekā gadu iepriekš, bet par to jau jāpateicas jaunajai sistēmai. Tagad būs jācīnās par olimpisko ceļazīmi uz Sočiem.
Labi, ka vēl tā
– Spriežot pēc tā, kādu spēli parādīja mūsu hokejisti, iegūtā vieta atbilst komandas sniegumam un pat var teikt – labi, ka vēl tā. Pēc pirmajām divām trim spēlēm gan likās, ka mums ir ļoti reālas iespējas iekļūt pirmajā astotniekā. Taču pēdējās trīs spēles parādīja, ka komanda tam nebija gatava. Ir pat grūti pateikt, kāpēc tā – vai kaut kas notika treneru korpusā, varbūt kļūdas tika pieļautas sagatavošanas posmā vai nepareizi izvēlēta spēles taktika, vai paši hokejisti morāli nebija gatavi izpildīt izvirzīto uzdevumu, pirmoreiz aizvadot septiņas spēles desmit dienās, – spriež Māris Gailums. – Iespējams, pietrūka Karsuma un dažu citu hokejistu pieredzes, bet traumas ir ne jau Latvijas izlases hokejistiem vien. Protams, salīdzinājumā ar citām izlasēm mums hokejistu atlases iespējas ir mazākas. Lai paskatāmies uz Dāniju vai Norvēģiju, kur ir izstrādāta sistēma, hokeja attīstības koncepcija, kas sekmīgi darbojas jau vairākus gadus. Es domāju, ka Norvēģija vēl parādīs zobus, bet attiecībā uz šāgada pasaules čempionu titulu – es lieku uz zviedriem, jo Zviedrijas hokejisti atraisās arvien vairāk.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA