2012. gads Lubānas draudzē iezīmējas ar diviem nozīmīgiem gadskaitļiem. Aprit 140, kopš iesvētīta Lubānas baznīca, un 165 gadi, kopš Lubānas draudze kļuva patstāvīga, atdaloties no Ļaudonas draudzes. Nedaudz – no vēstures.
Lubānas baznīca iesvētīta 1872. gada 6. janvārī. Ne visi zina, ka dievnams it kā apvieno divas baznīcas; viena (mazā baznīca) bija domāta vācu draudzei, bet lielā – latviešu draudzei. Lubānas baznīcai, vienīgajai no visām Madonas prāvesta iecirkņa baznīcām, uz jumta ir modrības apliecinātājs – gailis, kurš ir saglabāts no iepriekšējā dievnama. Ieejas durvju un „mazās baznīcas" vitrāžas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Lepojamies ar ērģelēm, kas iebūvētas 1871. gadā.
1847. gada 10. jūnijā tika saņemts valdības oficiāls raksts, ka mūsu draudze kļuvusi patstāvīga. Sākās rosīgs darbs. Pirmo latviešu tautības mācītāju Augustu Eduardu Peitānu svinīgi draudzes kalpošanā ieveda 1849. gada 13. februārī. Viņa galvenā rūpe bija izglītība. Jau 1864. gadā tika sarūpētas telpas jaunai draudzes skolai. Pateicoties ērģelniekam Teodoram Karlsonam, draudzes koris piedalījās pirmajos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.05.2012.
Autors: IMANTS ZEMBERGS
IMANTA ZEMBERGA foto