ŽANIM un ANTONIJAI SILIEM ir plaša sirds, jo savā privātmājā Varakļānos uzņēmuši nu jau sesto mājdzīvnieku, kura liktenis bija iegrozījies ne tas veiksmīgākais. Dzīvīgumu, mīļumu un jautrus mirkļus ikdienā viņiem ienes trīs maza auguma sunītes un trīs kaķi.
Arī iepriekš viņiem bijuši vairāki mājdzīvnieki, taču šobrīd esošie mīluļi ceļu uz viņu mājām „atraduši" dažādā veidā.
– Melnā sunīte Dina mūsu meitai, teiksim tā, „pielipa" Preiļu parkā. Vēl bija maza kā kaķēns un jau skraidīja apkārt pa pasauli nevienam nevajadzīga. Kurš kucēnu ar kāju pastūma malā, kurš – ar nūju uzsita, tā nu meitas sirds neizturēja, un viņa atveda to mums, sakot, lai darām, ko gribam, bet Dina jāglābj. Iespējams, viņai kucēna vecumā kāds bija priekšējās kājiņas sasitis, tāpēc skrienot Dina tās nemaz neloka. Rudo runci, savukārt, dēls paņēma, bet apprecējās, sievai atklājās alerģija, un nācās kaķi vest pie mums. Melnais runcis uz mājas palodzes tika atrasts vēl pavisam maziņš. Kuce Čipa pie mums nonāca, kad Varakļānu baznīcas pārvaldniecei nācās iet uz pansionātu. Dikti skuma gan viņa, gan sunīte, bet noteikumi ir tādi – pansionātā suņus turēt nevar. Savukārt stāstus par suni Sauli un melno kaķeni izlasījām laikrakstā „Stars". Sauli kāds bija izmetis uz ielas, kur viņa ilgi klīda, un neviens negribēja ņemt viņu uz mājām. Man sirds neizturēja. Tā nu jau vairāk nekā gadu suns dzīvo pie mums un ir ļoti labs sargs. Savukārt melnās kaķenes skumjais skatiens iežēlināja vīru, kas vien noteica – kur ir vieta diviem kaķiem, būs arī trešajam, – stāsta Antonija Sila.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.05.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto