Esmu dzimis 1938. gadā Ērgļos, kur pie mātes radiem pavadīju pirmos sešus savas dzīves gadus. Mani vecāki dzīvoja un strādāja Jelgavā. Ērgļu pagastā dzīvojām skaistā vietā – piecus kilometrus no Ērgļiem uz Rīgas pusi.
Mēs dzīvojām vecā kroga ēkā ar dīvainu nosaukumu „Kaķarags". Krogs atradās diezgan stāva kalna piekalnē, vienā tā galā bija no lieliem laukakmeņiem izbūvēts pagrabs, virs kura bija dzīvojamās istabas. Kroga otru galu aizņēma stallis, kūts un liela tukša telpa – ratnīca.
1944. gada augusts atnāca silts un saulains, bet gaisā un cilvēkos bija jūtams mums, bērniem, nesaprotams satraukums. Tuvējā mežiņā uzradās vācu armijas degvielas noliktava. Lai nopirktu pienu un olas, uz mūsmājām brauca jautri vācu karavīri, kuri mūs, bērnus, vizināja ar velosipēdiem un cienāja ar konfektēm. Viņi spēlēja mutes harmonikas un pāris reižu mājiniekus uzcienāja ar franču varžu konserviem. Vēl tagad nesaprotu, kāpēc mums, lauku ļaudīm, tie šķita tik garšīgi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.05.2012.
Autors: ANDRIS SAULGRIEZIS