– Savā vārdadienā būšu Rīgā – ārstu konferencē, – kad vaicāju par vārdadienas svinēšanas plāniem, ar smaidu nosaka GUNDEGA OTVARE un tūlīt piebilst, ka pašai savs vārds paticis vienmēr.
– Ģimenē bijusi noruna, ka vecākajai meitai vārdu izvēlas tētis, bet jaunākajai – mamma. Tā nu māsa ir Valda, bet es – Gundega. Vienīgi kādreiz domāju, ka mans vārds vairāk piestāv bērnībā un jaunībā, bet, gadiem ejot, esmu sapratusi, ka tam nav ne vainas arī brieduma gados.
Gundega ir viena no tiem, kas palikuši uzticīgi savai dzimtajai pusei Cesvainei. – Man patīk Cesvaine. Manuprāt, visi cesvainieši ļoti lepojas ar savu pilsētu. Arī tā īpašā pils aura skolas gados. Pēc Medicīnas institūta beigšanas pēc sadales gan kādu pusotru gadu nostrādāju Daugavpilī, bet tad kursabiedrs Andis Audže, kas tobrīd bija Madonas slimnīcas galvenā ārsta vietnieks, uzaicināja mani uz Madonu, jo te bija atbrīvojusies oftalmologa vieta. Biju priecīga, jo krieviskā Daugavpils vide man gluži negāja pie sirds. Šogad jūlijā paliks 20 gadu (jā, tiešām jau 20 – nebiju pati to tā fiksējusi), kopš strādāju Madonas slimnīcas ambulatorajā nodaļā. Kāpēc izvēlējos medicīnu? Grūti pateikt. Atceros, man bērnībā dakteris Ceriņš operēja apendicītu (toreiz to veica ar vietējo narkozi) un man ļoti patika, kā viņš ar mani visu laiku sarunājās, iedrošināja. Varbūt tas mazliet ietekmēja, bet jau skolas gados skaidri zināju, ka būšu ārste. Savukārt, kad studiju laikā bija jāizvēlas specializācija, izšķīros par oftalmoloģiju. Atceros, kā viena mana grupas biedrene smējās, ka tā medicīnā esot pati sievišķīgākā – galvenie darbarīki spogulīši… Tomēr darbs ir gana saspringts. Tagad, kad daktere Pauliņa pēc ilgiem darba gadiem izvēlējās doties pensijā, arī slodze lielāka. Jaunie dakteri pēc rezidentūras izvēlas tomēr palikt galvaspilsētā. No otras puses – Rīgā jau arī dzīvo teju vai puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Lai kaut kā spētu no tās garīgās slodzes atslēgties, reizi nedēļā dodos uz līnijdejām Dzelzavā, apmeklēju ūdensaerobikas nodarbības tepat Cesvainē. Lasu grāmatas, patīk ceļot. Daudz kur esam bijušas kopā ar meitu Līvu. Vasarā rosos dārzā. Tur gan galvenās rūpes uzņēmusies mamma, arī Līva piepalīdz. Meita šobrīd studē Vidzemes Augstskolā informācijas tehnoloģijas. Grūti pateikt, vai arī viņa atgriezīsies Cesvainē, jo diezin vai šeit varēs atrast darbu specialitātē. Meitai ļoti iepatikusies Valmiera. Bieži abas apmeklējam Valmieras teātri. Esmu pateicīga, ka varu būt saskaņā ar sevi, ka man ir iemīļota profesija un nav nācies sevi lauzt un darīt to, kas nav mans.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto