Spilgti un krāsaini, uz vispārējā emocionālā pacēluma viļņa sestdien izskanēja Tautas deju ansambļa „Vidzeme" jubilejas koncerts.
Jau 50 gadu „Vidzeme" godam nes Madonas vārdu pasaulē un augstu tur gadiem kaldināto meistarības latiņu. – „Vidzeme" un Madona ir sinonīms, ko atpazīst visa Latvija, un tā ir neatņemama Madonas sastāvdaļa un vēsture, – koncerta ievadā sacīja pasākuma vadītāja Ināra Cakule, atgādinot, ka jauniešu deju kolektīvs Madonā radās 1953. gadā, bet nopietns darbs aizsākās tad, kad to vadīt sāka Dzidra Rubene, un, mērķtiecīgi strādājot, 1962. gadā tika izcīnīts Tautas deju ansambļa goda nosaukums, bet Dzidra Rubene saņēma Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukumu. Tas bija laiks, kad tautas deja un tautas dziesma palīdzēja izdzīvot Latvijai. Tas bija veids, kā paust savu pretsparu un pašapziņu lielajai savienībai. Taču tikpat svarīgi un varbūt pat vēl aktuālāk to ir saglabāt šodien un nodot stafetes kociņu nākamajām paaudzēm.
Dejot „Vidzemē" – madoniešiem tā ir prestiža un goda lieta. „Vidzemē" dejo veselas paaudzes, un vairākām ģimenēm tautiskā deja un „Vidzeme" ir kļuvusi par neatņemamu tradīciju. Arī „Vidzemes" tagadējais vadītājs horeogrāfs Andris Ezeriņš, kas ansambli vada nu jau gandrīz gadsimta ceturksni – kopš 1989. gada -, ir bijušais „Vidzemes" dejotājs un Dzidras Rubenes audzēknis. Jā, tā ir vienreizēja un saviļņojoša piederības izjūta, par ko varēja pārliecināties ikviens, kad jubilejas koncertā uz skatuves parādē tika aicināti visi bijušie „Vidzemes" dejotāji un no zālē sēdošajiem piecēlās teju vai trešā daļa…
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.04.2012.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto