– Ar savu vārdu diezgan ilgi nevarēju sadzīvot, īpaši bērnībā. Tas man likās tāds vēss… – atceras VĒSMA MASA.
– Mamma vēlējusies, lai mans vārds sāktos ar burtu V, jo viņas vārds bija Vizma un nevarējusi izšķirties starp Vēsmu un Viju. Tad nākusi prātā jaunības dienu mīļākā dziesma „Liega, lēna vēsmiņa šalc pār koku galiem", un sapratusi, ka Vēsma ir īstais, tas izstaro maigumu un mīļumu. Šo dziesmu man par godu satiekoties dažkārt nodungo arī klasesbiedrenes. Esmu dzimusi un augusi Degumniekos, skolas gaitas vidusskolā atveda uz Lubānu, te satiku savu mīlestību Agri, apprecējos un nu jau gandrīz 30 gadu sevi uzskatu par lubānieti.
Kad vaicāju par darba gaitām, Vēsma atzīst, ka viņas nozīmīgākie darba un dzīves gadi noteikti saistās ar Ošupes pamatskolu:
– Sāku strādāt 19 gadu vecumā par sākumskolas skolotāju, neklātienē pabeidzu Rēzeknes pedagoģijas augstskolu. 25 gadu darbā Ošupes pamatskolā tiku strādājusi par sākumskolas, ētikas, mājturības skolotāju, daudzus gadus biju direktora vietniece audzināšanas darbā, divus gadus pirms skolas likvidēšanas – direktore. Tiku vadījusi dramatisko kolektīvu, biju mazpulku vadītāja, nometņu vadītāja. Neaizmirstamas palikušas vasarās Ošupes skolā organizētās kristīgās nometnes, mazpulku un vides nometnes ne tikai sava pagasta bērniem, bet arī bērniem no visas Latvijas. Man ir liels prieks satikt bijušos skolēnus, vēl lielāks gandarījums, ja viņi nāk klāt, stāsta, kā viņiem klājas, citreiz uzraksta kādu vēstulīti draugiem.lv, vienkārši pasveicina vai uzsauc „Čau, skolotāj!". Jā, skola bija mana vieta, tur jutos kā zivs ūdenī, tādēļ ļoti pateicos cilvēkiem, kas šobrīd devuši man iespēju strādāt Lubānas bērnudārzā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt, strādājot Lubānas novada sociālajā dienestā par sociālo darbinieci darbā ar ģimenēm un bērniem, man ļoti noder gūtā pieredze darbā ar cilvēkiem, prasme uzklausīt un atrast kopīgu valodu ar jaunajām māmiņām, vecajiem ļaudīm.
Mana lielākā dzīves bagātība ir mani trīs bērni. Vecākā meita Agnese ir beigusi RTU un strādā Rīgā. Dēls Elvis ir ieguvis metālizstrādājumu dizainera profesiju Rēzeknes mākslas koledžā, pašreiz strādā par bārmeni Vecrīgā. Jaunākā meita Monta mācās Lubānas vidusskolas 11. klasē. Priecājos, ka bērni nav aizbraukuši strādāt projām no Latvijas, ka mēs vienmēr cits citam esam atbalsts gan morāli, gan materiāli. Bet, runājot par dzīvi kopumā, pilnībā piekrītu atziņai, ka tā sastāv 10% no tā, kas ar mums notiek, un 90% no tā, kā to uztveram. Es cenšos uztvert dzīvi ar vismaz 99% pozitīvu domu, emociju un smaidu un to arī novēlu citiem.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva