Tā prognozē Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs, kas ir viens no tiem, kuri sit trauksmes zvanus, jo ir parēķinājis: ja valdība neko nedarīs demogrāfijas lietā, Latvijas iedzīvotāju skaits pēc četrām paaudzēm būs labi ja 0,5 miljoni pašreizējo aptuveni 2 miljonu vietā.
Cik tad nopietni mūsu valstsvīri uzņem šos trauksmes zvanus? Pērn no jauna izveidota līdz tam labklājības ministra pakļautībā esošā Demogrāfisko lietu padome, kuras vadību uzņēmās pats Ministru prezidents un kuras sastāvā nu ir deviņi ministri, Saeimas sociālo un cilvēktiesību komisiju deputāti, kā arī vairāku svarīgu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Taču līdz šim gan nekāds reāls uzlabojums nebija jūtams. Šobrīd tā kā notikusi neliela sakustēšanās.
Īsi pirms Lieldienām padome sanāca, lai lemtu par bērnudārzu pieejamības uzlabošanu, jo, kā uzskata Ministru prezidents, problēmas ar bērnudārzu pieejamību ir viens no šķēršļiem, kas ģimenes kavē pieņemt lēmumu par pēcnācēju radīšanu, to apliecinot gan vecāki, gan demogrāfijas pētnieki. Jāteic gan, ka mūspusē nav dzirdēts, ka būtu kādas reālas problēmas ar bērnudārziem, bet diemžēl nekādu demogrāfijas bumu piedzīvojuši neesam.
Otrs jautājums, par ko sprieda padome un kas vakar tika izsludināts arī valsts sekretāru sanāksmē (vēl gan jāapstiprina valdībā), ir ar nākamo gadu dubultot sociālās iemaksas pensijas kapitālā vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, respektīvi, plānots, ka pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20 procentu apmērā no 100 latiem mēnesī līdzšinējo 50 vietā. Taču, runājot par šo tēmu ar jaunajiem vecākiem, jāsecina, ka diezin vai izdosies sameklēt tādus, kas to uzņem kā veidu, kā uzlabot demogrāfisko situāciju. Tad jau drīzāk par reālu atbalstu var uzskatīt Madonas novada domes apsvērumu ar nākamā gada septembri visus novada skolasbērnus nodrošināt ar brīvpusdienām, gan ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta arī pašu bērnu un vecāku līdzdarbošanās.
Bet vispār jau, paraugoties kaut vai uz mūsu kaimiņiem igauņiem, jāsecina, ka pagaidām mūsu valstī visi šie mēģinājumi izskatās ļoti vārgi. Igaunijā par spīti krīzei valdība turpina ik gadu ieguldīt lielas summas, lai atbalstītu ģimenes, – visiem mazuļiem ir pieejams bērnudārzs, skolēniem – brīvpusdienas, māmiņu algām griesti nav noteikti, un bērnu pabalsti ir cilvēka cienīgi. Nule kā apstiprināts arī likumprojekts, kas paredz ar nākamā gada 1. janvāri ieviest tā dēvēto vecāku pensiju sistēmu, lai šādi pateiktos ikvienam, kas kopš 1980. gada devis savu artavu igauņu nācijas saglabāšanā.
Autore: BAIBA MIGLONE