Skaistas, krāšņas un – galvenais – garšīgas kūkas padodas LAURAI NIKOLOVSKAI, bet izrādās, ka vēl pirms dažiem gadiem jauniete bažījusies, ka topošajam vīram pašam būs jāmāk gatavot ēst, jo viņai, kā pati smejas, „gatavošanas čakras vēl nebija atvērušās".
– Pirms devos studēt uz Rīgu, mājās vispār neko nebiju gatavojusi. Jau šķita, ka nākotnē būšu slikta sieva, jo virtuvē neko nepratu. Bet ir saprotams, ka, pulksten 8 aizejot uz skolu un tikai pulksten 20 pārrodoties mājās (jo bija vēl mūzikas skola un dejošana), reizēm nebija vēlmes ne tikai kaut ko gatavot, bet no pārguruma – arī ēst. Sākoties lielajai dzīvei, kad veidojās sava ģimene (kam garšo saldumi), sāka padoties arī ēst gatavošana, – atcerējās Laura Nikolovska. Ātri vien pirmie soļi virtuvē pārtapa nopietnā hobijā, kur, acīmredzot, nopelns ir arī jaunietes gēniem un talantam. Izrādās, Nikolovsku ģimene jau paaudzēs prasmīgi darbojusies virtuvē: – Visu vēsturi nepārzinu, bet man ir stāstīts, ka vecvectēvs agrāk Madonā maizi cepa, lielajām kundēm – kūkas. Pēc viņa receptēm tagad arī cepu mājas tortes, tās man „mantojumā" nodeva mamma, savukārt viņai – mans vectēvs. Reizēm pat ir tā, ka, ja kaut ko nesaprotu, zvanu nevis mammai, bet vectēvam. Arī viņam gatavošana ļoti padodas, tāpat mamma ir ļoti laba saimniece. Jāsecina, ka mūsu ģimenē ir šis ēst gatavošanas gēns, jo arī tētis ņemas ar visādiem pikantiem ēdieniem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.04.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto