Iepriekš jau vairākkārt esam rakstījuši par nesakārtoto mājdzīvnieku jautājumu Madonas novadā, taču nu varētu teikt, ka ledus ir sakustējies. Pagājušajā nedēļā uz pirmo tikšanos sanāca speciāli izveidota darba grupa, kas sāka skatīt daudzās ar Madonas novadā klaiņojošiem mājdzīvniekiem saistītās tēmas – saistošo noteikumu izstrādi, klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu un uzturēšanu, mājdzīvnieku uzskaiti, patversmes, dzīvnieku kapsētas izveidi u. c.
Kā jau agrāk tika uzsvērts, viens no pamatiem, lai situācija ar mājdzīvniekiem novadā būtu kontrolēta, ir saistošie noteikumi mājdzīvnieku turēšanai, jo tajos jābūt atrunātiem arī jautājumiem par klaiņojošo mājdzīvnieku ķeršanu, izmitināšanu, aprūpēšanu, pastaigu vietām vai ierobežojumiem u. c. attiecīgajā pašvaldībā.
Darba grupas pārstāvis Alens Dzenis pastāstīja: – Marta vidū sociālās un teritoriālās komitejas sēdēs prezentēju paša sagatavoto materiālu par suņu un citu klaiņojošo dzīvnieku kontroli Madonas novadā. Jāatgādina, ka likums nosaka – saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, iemidzināšanu.
Līdz šim, kopš administratīvi teritoriālās reformas, šie jautājumi bijuši nesakārtoti un faktiski klaiņojošo dzīvnieku ķeršana Madonas novadā nav notikusi. Lai gan tiek uzsvērts, ka, piemēram, klaiņojošie suņi vairumā gadījumu ir vienkārši noklīduši saimnieku mājdzīvnieki, sava brīvsoļa laikā dzīvnieki mēdz sabiedēt bērnus, kādu arī sakost.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.04.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA