Kādreiz ražoja no koka, lai izskatītos kā no plastmasas, tagad ražo no plastmasas un šad tad vēlas, lai izskatītos kā no koka. Kas tas ir?
Atbildi katrs var rast Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, kur 28. oktobrī tika atklāta izstāde „Hallo, Latvija: Rīga, Madona…", kas veltīta Madonas raidstacijas (1932-1944) darbam.
Madonas muzeja direktores vietnieks vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš pastāstīja, ka šajā ekspozīcijā apkopotas lietas, kas parāda radiofona vēsturi Madonas apkārtnē no tā pirmsākumiem līdz pat mūsu dienām. Uz izstādes atklāšanu bija ieradies prāvs ļaužu pulks no tuvākiem un tālākiem Latvijas nostūriem, tostarp RTU mācībspēki, radioamatieri, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāvji, kā arī jaunāko laiku Madonas radio darbinieki. Ar savu klātbūtni pasākumu pagodināja arī šobrīd vecākā Madonas radiofona darbiniece Marta Gregersone, kas ne tikai bijusi liels palīgs izstādes veidošanā, bet arī itin braši jaudāja nodziedāt "Nevis slinkojot un pūstot…".
Lielajā veco radioaparātu klāstā skaidrību spēja ieviest RTU pārstāvis Jānis Jansons, kas par jaukajām koka kastītēm un visu, kas iekš tām, var pastāstīt daudz. „VEF Super lux", „Daugava", "Baltika", „VEF Trio", „Eiropafons", „Tūrists", vēl apmēram divdesmit dažādu nosaukumu aparātu, un katram no tiem – savs stāsts. Kā teica Indulis Zvirgzdiņš, daļa veco uztvērēju atceļojusi no Rīgas, daļa jau bijusi muzeja fondos, bet pārējie iegādāti no madonietes Marijas Miglones, kuras vīrs bijis radio kolekcionārs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.11.2007.
Autore: INDRA VEIPA