18. martā Valmieras ielas 16 pagalmā risinājās kāds Madonā nebijis notikums – tur tika svinēta daudzdzīvokļu mājas 40 gadu jubileja. Interesanti, ka 36 dzīvokļu mājā aptuveni pusē dzīvokļu iemītnieki nav mainījušies jau kopš pirmās dienas, kas varētu kalpot kā apliecinājums svētku reizes sauklim „Valmieras 16 – lieliskākā māja Madonā!".
Par šādu notikumu mūs informēja SIA „Madonas namsaimnieks", kas māju apsaimnieko, meistare Gaļina Požarska, un viņa uzsvēra:
– Mājas jubileju organizēja mājas pilnvarotā persona Lidija Romanovska, kas vienmēr gādā par sakārtotību un attīsta arī sadzīves norises. Kopumā Valmieras 16 ik vasaru ievērojama ar krāšņām puķu dobēm, puķpodiņiem lodžijās. Tās pagalmā, kā nevienā citā mājā, sanāk spēlēties bērni, arī no kaimiņu mājām. Savukārt šāds notikums, kad (vismaz, cik man zināms) Madonā pirmo reizi iemītnieki svinējuši mājas jubileju, vēl jo vairāk parāda, cik forša ir šī ēka un tās iemītnieki.
Jautāta par to, kā tapusi ideja par šādiem svētkiem, Lidija Romanovska atbildēja: – Grūti pat pateikt, kā un kāpēc šāda doma radās. Daļēji, protams, tādēļ, ka apaļa jubileja prasās pēc atzīmēšanas, taču man laikam svarīgāk bija tas, ka nu māja beidzot ir gana sakoptā stāvoklī. Tāpat vēlējos aktualizēt to, cik ļoti mums laimējies, dzīvojot tieši šeit. Pirmkārt, māja atrodas labā vietā – nav pašā ielas malā, te ir gana liels pagalms, paveras skats arī uz zaļo zonu, esam tādā kā „jaunajā Madonas centrā", jo tuvumā ir viss, ko vien vajag, – bērnudārzs, aptieka, ārstu kabineti, daudz veikalu, autobusa pietura, Priežu kalniņš, benzīntanki, ar roku aizsniedzama pat valdības māja, skolas, hokeja laukums, kultūras nams un tamlīdzīgi. Apjautājoties citās mājās, kur tagad palikušas tikai 2-3 sākotnējās ģimenes, jāsecina, ka šeit tiešām nav slikti, ja reiz iedzīvotāji nav izklīduši pa visu pasauli. Mājā kopš pirmās tās uzcelšanas dienas aizvien dzīvo puse iedzīvotāju, tāpat neviens dzīvoklis nestāv tukšs. Pati šajā mājā dzīvoju 17 gadu. Pirms tam 19 gadu nodzīvoju uz šīs pašas ielas privātmājā, sagadījās tādi apstākļi, ka māju samainīju ar šo dzīvokli. Negribēju iet uz citu Madonas pusi, ļoti patīk šis, tā teikt, rajons. Kad sāku šeit dzīvot, vieta nebija tik attīstīta, toties tagad šajā galā tiešām nekā netrūkst.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.03.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva