Šogad 25. marts ir diena, kad vienā dienā varam pārdomāt vairākus notikumus un piedzīvot dažādas izjūtas, kas saistītas ar šo dienu.
Šajā datumā (katru gadu 9 mēnešus pirms Jēzus Kristus piedzimšanas svētkiem 25. decembrī) tiek svinēta Marijas pasludināšanas diena. Diena, kad erceņģelis Gabriels apciemoja Jaunavu Mariju un pasludināja: „Tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." (Lk 1:31-33)
Baznīcā šī diena ir svētki, un, piemēram, Zviedrijā, kur es uzaugu, šie svētki tika svinēti ar svētku dievkalpojumu tuvākajā svētdienā, bet pēc tam mājās tas tika svinēts tā, ka šajā dienā mēs ēdām vafeles ar putukrējumu un ievārījumu (tas šogad notiks arī Praulienas mācītājmuižā pēc dievkalpojuma).
Droši vien arī Latvijā šie svētki agrāk tika svinēti, bet tāpēc, ka 1949. gadā notika nežēlīgā izsūtīšana, šī diena turpmāk tika saistīta ar notikušo traģēdiju, un šai dienā vairs nebija svētku noskaņas. Un tomēr ir svarīgi arī svētku aspektu paturēt prātā, kad domājam par šo traģēdiju.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.03.2012.
Autors: HANSS JENSONS,
Madonas ev. lut. draudzes mācītājs