– Pavisam droši varu apgalvot, ka esmu Sarkaņu pamatiedzīvotāja, –
atzīst MĀRĪTE LUKAŠUNA.
– Dzimusi esmu Madonā, tepat Sarkaņos augusi un pabeigusi pamatskolu. Vidusskolas gadi pagāja, mācoties Madonā. Pēc vidusskolas devos uz Rīgu, kur savu izglītošanos turpināju pedagoģiskajā skolā. Tur tika iegūtas pamatīgas zināšanas. Pēc skolas absolvēšanas sākās manas darba gaitas manā kādreizējā skolā Sarkaņos. Ir jauki, ka esmu šeit, savā dzimtajā pusē, arī skolā, kur saviem skolotājiem paspēju būt kolēģe un no kuriem pilnā mērā esmu mantojusi pozitīvismu un patriotismu. Tā ir mana pirmā un vienīgā darbavieta nu jau 38 gadus. Paralēli darbam pabeidzu Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu. Cik tālu toreiz bija jābrauc, lai iegūtu sākumskolas skolotāja izglītību! Tas nebija viegli – apvienot darbu, ģimeni un mācības gadu garumā. Bet visu paspēju, un tagad par to ir prieks, jo skolotājas profesija taču bija mans sapnis.
Katrai stundai rūpīgi gatavojos. Gribas, lai mācību materiāli ir daudzveidīgi. Rūpīgi domāju, kā dažādot tērpus, jo skolēni ir visstingrākie vērtētāji. Ienākot klasē, savstarpēji novērtējam tābrīža noskaņojumu katram no mums. Ja šķiet – kādam kaut kas ne tā, cenšamies cits citu uzmundrināt, lai kopā pavadītā diena būtu izdevusies. Ieinteresēts skolēns stundās prot labi un aizrautīgi strādāt.
Mārīte nāk no kuplas ģimenes: – Vienmēr esmu lepojusies ar savu ģimeni. Augām četri bērni – trīs māsas un brālis. Es biju jaunākā. Tagad esam palikušas divas ar māsiņu Skaidrīti. Pārējie arī tepat…, bet nu jau Sarkaņu kapu kalniņā – tētis, mamma, brālis Jānis un pavisam nesen, kopš novembra, māsiņa Alda.
Spēku ikdienai dod savējie: vīrs Jānis, ar kuru kopā aizsteigušies 37 gadi, dēli Didzis, Mareks, vedekla Una, mīļie mazbērni Linards, Rolands, Nikola Keita.
Vaļasprieki? Tie ir dažādi – ziemā slēpošana, vasarā braukšana ar velosipēdu. Un grāmatu, grāmatu, grāmatu lasīšana! Vasarā līdz ausīm esmu lauku darbos – dārzs, siens, ogas un atkal dārzs…
Kad iejautājos par vārdu, Mārīte teic, ka savulaik Skaidrīte stāstījusi, ka to izdomājušas viņas abas ar Aldu, būdamas jau skolnieces: – Vārds man ir mīļš, tam ir arī atvasinājumi savējo vidū: Māriņa, Māra, Marita. Saistībā ar vārdu man ir sakrāta iespaidīga lietu kolekcija (krājkasīte, pulkstenis, iepirkuma maisiņi, piekariņi, trauki, vāzīte, lampa utt.) ar mārītes simbolu. Pastāv ticējums, ka amulets šī kukainīša veidolā nes bagātību un panākumus. Starp citu, mārīte ir kā pazīšanās zīme. Skolas bērni to zīmē apsveikumos, savukārt es viņiem dāvinu uzlīmes, šokolādītes ar šīs būtnes bildīti.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva