Visu februāri viens no aktuālākajiem jautājumiem veselības aprūpes jomā bija valsts piešķirtais finansējums ārstniecības iestādēm. Liela daļa slimnīcu bija neapmierinātas gan ar ambulatorajai, gan stacionārajai aprūpei atvēlēto naudu, tādēļ demonstratīvi atteicās slēgt līgumu ar valsti.
Viens no neapmierinātības iemesliem bija nevienlīdzīgais finansējuma sadalījums starp slimnīcām. Ambulatorajai ārstniecībai piešķirtās naudas sadalījums uz vienu iedzīvotāju atšķiras četras vai pat gandrīz piecas reizes. Madona ambulatoro kvotu sadalījuma pa reģioniem uz vienu iedzīvotāju ziņā ar Ls 14,50 atrodas pa vidu starp ļoti galējiem piemēriem, kā Aizkraukle (Ls 5) un Jelgava (Ls 24). Šī iemesla dēļ vairāki Nacionālā veselības dienesta piedāvātie līgumi slimnīcām paredzēja ievērojamu finansējuma samazinājumu pret pagājušo gadu. Kādu mirkli nogaidījusi kopā ar pārējām slimnīcām, SIA „Madonas slimnīca" līgumu ar valsti noslēdza.
Līgums nav sliktāks
Pēc slimnīcas valdes priekšsēdētāja Bruno Kokara teiktā, finansējums palicis iepriekšējā gada apjomā un atsevišķās pozīcijās pat nedaudz pieaudzis.
– Līgums par stacionāru ir noslēgts uz pusgadu, bet par ambulatoro aprūpi – uz visu gadu. Protams, nauda vēl nav saņemta, tādēļ pagaidām jāpaļaujas uz valdības solīto. Pagaidām neko būtiski ierobežot negrasāmies, un arī televīzijā redzētā Valkas slimnīcas situācija, ka onkologs var pieņemt tikai 4 pacientus, pie mums nepastāv. Lielākās problēmas rada nevis tas, ka nebūtu kvotu, bet speciālistu trūkums. Aizejot pensijā dakterei Pauliņai, lielāks darba apjoms ir otram oftalmologam, arī kardiologam ir grūti tikt ar visu galā, jo viņš strādā arī stacionārā. Speciālistu trūkuma dēļ arī veidojas rindas uz kompjūterizmeklējumiem, pie bērnu ķirurga, dermatovenerologa, nefrologa, urologa, fizioterapeita un dažiem citiem speciālistiem. Lielākoties rindas nepārsniedz 30 dienas, taču ir izņēmumi. Rindas gan nav tikai Madonas slimnīcas problēma, tās veidojas visā pasaulē, un arī veselības ministre Ingrīda Circene vēlas nodrošināt ārvalstu praksi, lai rindas pie speciālistiem nepārsniegtu divus mēnešus, – norādīja Bruno Kokars.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs atzina, ka Madonas gadījumā kvotas lielākoties ir aprēķinātas atbilstoši reālajai situācijai un lielām pārstrādēm gada beigās nevajadzētu rasties. Pagaidām vienīgā joma, kur nākas ierobežot pacientu plūsmu, ir kompjūtertomogrāfija. Tiesa, ir arī viens pakalpojumu veids, kurā piešķirtās kvotas slimnīcai ir lielākas, nekā tā spēj izpildīt, un tā ir mājas aprūpe.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.03.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto