"Varbūt kāds virsmežniecības darbinieks varētu izskaidrot, kas un cik kurā vietā skaitās "likumdošanas ietvaros" noteikta koku ciršana, tīrot elektrolīnijas lauku saimniecībai piederošajā meža īpašumā?"
Nesen ar šo redakcijai adresēto jautājumu griezos Centrālvidzemes virsmežniecībā. Inženiere vides aizsardzības jautājumos Dace Rācene uzsvēra, ka visa informācija ir atrodama Aizsargjolu likumā, konkrēti – 16. pantā, bet izņēmumi – 61. pantā. Noteikumi ir spēkā no 1997. gada 11. marta, bet grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas attiecas uz elektrolīniju joslu platumu, – no 2011. gada decembra.
LR Aizsargjoslu likums nosaka, ka elektrolīnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kV no ass līnijas drīkst tīrīt 6,5 m attālumā. Kopumā tas sanāk 13 m platumā. Vads ir kā ass līnija, no kuras mēra 6,5 m uz vienu un otru pusi. Sanāk ļoti liela platība, un tas attiecas uz teritorijām ārpus pilsētām un ciemiem.
Ja koki gāžas tālāk par 6,5 m no ass līnijas, tad elektrotīklu gaisvadu līnijai apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektu – kas atrodas tālāk par 6,5 m. Par apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kas aug ārpus elektrisko tīklu trasēm un attālumā, kas ir mazāks par koka garumu. Vēl ir nosacījumi, ka drīkst zāģēt tikai tad, ja koki ir ar trupes pazīmēm, tātad ir slimi, ja koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līnijas pusi vairāk par 15 grādiem, tātad sasvērušies.
Kad kokus zāģē, tie nedrīkst uzkrist uz līnijas, jo strāva netiek atslēgta vai vadi noņemti. Tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kad drīkst kokus izcirst platākā joslā.
Par līnijas tīrīšanu, cērtot kokus, ir jāinformē zemes īpašnieks; komunikācijai ir jābūt jebkurā variantā, tāpat jāparedz arī vienošanās, kā kokus izmantos, vai tos var sagarināt vai atstāt veselus, – mājas lapā www.likumi.lv aicināja ieskatīties Dace Rācene.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto