– Dzīvoju Sarkaņu pagastā, kur ir samilzušas problēmas ar komunālajiem pakalpojumiem. Proti, līdz pat šim laikam katrai mājai ir trūcis cilvēka, kas uzņemtos apsaimniekotāja pienākumus, jo baidās uzņemties atbildību, kā arī trūkst zināšanu šajos jautājumos un nav informācijas par, piemēram, iespēju apmeklēt kādus kursus, – vēstuli laikrakstam „Stars" iesāk kāda Sarkaņu pagasta iedzīvotāja.
– Viena no problēmām ir gaisa temperatūras krasā atšķirība dažādos dzīvokļos – vienā mājas galā dzīvoklī ir virs 20 grādiem, otrā galā ir tikai aptuveni 17 grādu silts. Komunālā dienesta vadītājs atbild, ka viņa pienākums ir nodrošināt siltumu tikai līdz pagraba telpām.
Otra problēma skar siltā ūdens padevi – ūdens spiediens ir ļoti minimāls, lai saņemtu silto ūdeni, ir jātecina vismaz kāda pusotra stunda. Skaitītāji griežas, taču ūdens tā arī netiek saņemts karsts, kaut gan rēķinā ir samaksa par ūdens uzsildīšanu. Aiz loga ir mīnus grādi, un iedzīvotāji vēlas arī pakarsēties vannā, ne tikai žigli noskaloties dušā. 11. februārī atnāca divi kungi, kas mēģināja kaut ko darīt. Tika konstatēts, ka mūsu korpusa trešā stāva (āra sienas) dzīvokļa īpašnieks ir patvaļīgi nogriezis stāvvada cauruli, tai pievienojis mazāka kalibra cauruli un to salocījis zem grīdas pārsega koridorā, lai būtu siltā grīda. Tas jau nekas, ka zemāk esošo dzīvokļu iemītniekiem siltā ūdens kvalitāte un pakalpojums zūd ik dienu, – viņa uzsver.
Kas attiecas uz informāciju par namu apsaimniekošanas kursiem, to var viegli atrast gan internetā (piemēram, mācību centra „Buts" mājas lapā), gan daži sludinājumi iepriekšējā gada laikā bijuši publicēti laikrakstā „Stars". Lielākā problēma visā šajā stāstā, šķiet, ir cilvēku nevēlēšanās ko darīt pašiem, lai gan „Dzīvokļa īpašuma likums" noteic, ka „Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā" (10. pants). Savukārt lēmumus par „kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, (..) kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu, (..) atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam" (16. pants) ir tiesīga pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, ko veido dzīvokļu īpašnieki. Tātad atbildība un tiesības, kas attiecas uz kopīpašumu (iekšējām mājas inženierkomunikāciju sistēmām un tamlīdzīgi), ir saistošas tieši dzīvokļu īpašniekiem, nevis komunālo pakalpojumu ražotājiem. Protams, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga arī nolemt mājas pārvaldīšanu uzticēt kādam citam, slēdzot līgumu ar pārvaldnieku.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 06.03.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA