– Ļoti akurāts un precīzs savā tiešajā darbā, jau ilgus gadus piegādā klientiem „Madonas maiznieka" cepto maizīti, atsaucīgs un jauks cilvēks, – rosinot vārdadienas slejā uzrakstīt par madonieti IVARU TOMU, viņu raksturoja kāda mūsu lasītāja.
– Jā, varētu jau ļauties pensionāra dzīvei. Darba stāžs, ja ieskaita kolhoza laiku, jau vairāk nekā 52 gadi, bet veselība turas, darbs ierasts un, kā saka kaulus nelauž, tāpēc joprojām esmu ierindā, – tiekoties atzīst Ivars Toms.
– Dzimis esmu Mārcienā, tur arī pabeidzu pamatskolu. Agri zaudēju tēvu, un vajadzēja sākt pašam par iztiku gādāt, jo mammai mūs abus ar jaunāko brāli Jāni bija grūti ar vienu aldziņu izvilkt. Sekoja armija, kad pārnācu, mamma jau dzīvoja Madonā. Un tā interesanti sanāca – no armijas atnācu īsi pirms gadumijas, 27. decembrī, pēc Jaungada uzreiz sāku domāt par darbu. Nezināju, kur to dabūšu, kur ne. Vienkārši iznācu no mājas, devos pa Raiņa ielu uz leju. Tolaik pie kultūras nama bija patērētāju biedrības garāžas. Domāju, ieiešu painteresēties, un, kā iegāju, tā arī paliku… Kā 1962. gada 11. janvārī sāku strādāt par šoferi patērētājos, tā vēl šobrīd turpat vien esmu. Kādreiz piegādāju veikaliem dažādas preces, bet nu jau krietnu laiku vadāju Madonas maizīti. Maršruts, sākot no Dzelzavas, tālāk vijas teju pa visu Gulbenes novadu. Darbdiena sākas četros, bet ceļos jau pēc trijiem. Ap pusdienlaiku atgriežos. Nokārtoju dokumentus un dodos uz mājām mazliet pagulēt. Tas režīms jau tā iegājies, ka arī brīvdienās esmu kā pulkstenis pēc trijiem augšā. Vasarā ir vieglāk, tad dzīvojam laukos; tur jau darba nekad netrūkst. Atbrauc bērni, mazbērni. Starp citu, ar sieviņu Ritu arī iepazināmies patērētājos – viņa strādāja grāmatvedībā, es savukārt tur pēc rēķiniem gāju… Tikmēr skatījāmies viens uz otru, kamēr „saskatījāmies". Pēc diviem gadiem, ja Dievs dos, varēsim svinēt zelta kāzas. Esam uzaudzinājuši divas meitas. Agrita izvēlējās mediķa profesiju, Inguna ir psiholoģe. Ir divi mazbērni – Kristaps iet 1. klasē, bet Kristiānai jau ir 14 gadu. Prieks, ka mazbērni ir aktīvi – Kristiāna dejo „Dancītī", Kristaps nodarbojas ar džudo, abiem patīk dziedāt.
Pats kādreiz biju kaislīgs mednieks, bet nu jau kādu laiciņu uz medībām neeju – redze vairs nav tik laba, bet citādi par veselību nesūdzos. Visā mūžā man tikai vienu reizi ir bijusi slimības lapa – ir tad tikai tāpēc, ka, re, šo pirkstu nofrēzēju, – Ivars rāda traumēto pirkstu. – Cītīgi lasu avīzes – „Staru" no viena gala līdz otram, tāpat „Latvijas Avīzi", žurnālus palasu – tas man ir tāds ikvakara rituāls.
Kad ievaicājos par vārdu, Ivars atzīstas, ka viņam esot arī otrs vārds – Mārtiņš, kas gan tikai dokumentos ierakstīts: – Taču reizēm, kad iepazīstoties saku – Ivars Toms, man prasa, kāds tad ir mans uzvārds…
BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto