Plašu ažiotāžu izraisījušais referendums aizvadīts, tā rezultāti apkopoti, uzvarētājs noskaidrots, latviešu valoda nosargāta, un varam laimīgi atgriezties pie ikdienas problēmām. Bet vai viss ir tik vienkārši?
Vai mēs patiešām zinām, kas ir uzvarējis, vai šis vispār ir jautājums, kurā uzvarētāja noskaidrošana ir iespējama?
Lindermans
Skaidrs, ka Lindermans un Co savu mērķi sasniedza jau brīdī, kad Latvijas Republikā viņam tika ļauts vākt parakstus par tautas nobalsošanu otras valsts valodas noteikšanai. Šis būs neizdzēšams kauna traips gan valdībai, gan visām pārējām procesu uzraugošām institūcijām, kas ļāva viena nepilsoņa aktivitātēm aiziet tik tālu. Ko citu, atskaitot sava ego pabarošanu, ar viņa revolucionāra-anarhista būtībai tik ļoti atbilstošo cīņas metodi ir guvis Lindermans? Iespējams, neko. Tikpat labi viņš un viņa komandas biedri bija skrūvītes kāda cita lielāka spēlētāja plānā, kurš berzē rokas, redzot to, ka cilvēki viens otram klūp krāgā un situācija valstī ir destabilizēta.
Mazākums
Tautas nobalsošanā „par", pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, nobalsoja 273 347 Latvijas pilsoņi (kopumā referendumā piedalījās 1 098 921). Šis skaitlis ir ļoti liels. Vai mēs šo pilsoņu grupu varam uztvert kā nosacītus uzvarētājus? Katram no Satversmes grozījumu atbalstītājiem galvā neielīdīsi un viņa motivāciju balsot „par" nenolasīsi, taču, kā liecina cilvēku aptaujas pēdējos mēnešos, ne visus, kas devās uz iecirkņiem, motivēja vēlme pēc otras valsts valodas. Situācija ir ļoti raiba. Starp daudziem nostalģiju pēc LPSR laikiem izjūtošiem pensijas vecuma cilvēkiem „par" balsoja arī neatkarīgā Latvijā dzimuši, latviešu valodu zinoši jaunieši. Kāpēc? Ir viens arguments, kuru es ļoti labi spēju saprast. Sadzīvē viņiem bieži vien ir jādzird vārds „okupants" jeb „civilokupants". Tā ir latviešu ausij tik netīkamo „naciķu" un „gansu" monētas otra puse. Kādā brīdī šiem savstarpējiem apvainojumiem, vēl jo vairāk, ja tie ir adresēti cilvēkiem, kuri kara laikam un padomju gadiem ne tuvumā nav bijuši, ir jāizbeidzas. Sabiedrības iekšienē uzkurinātā naida un pretstāvēšanas atmosfēra lika pat cilvēkiem, kuri citkārt ir nosvērti un klusi, kļūt agresīviem. Vai, nobalsojot „par", 273 347 Latvijas pilsoņiem izdosies atrisināt tās problēmas (reālas vai Lindermana ieborētas), ar kurām padomā tika iets uz tautas nobalsošanas iecirkņiem? Uzskatu, ka ne. Ar šo referendumu spriedze sabiedrībā tikai palielināsies. Šī tautas nobalsošana bija lielākais „lāča pakalpojums", ko Lindermans Latvijas krievu kopienai varēja izdarīt.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 29.02.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS