Jauki, ka ar pārliecinošu pārsvaru (74,8%) tautas nobalsošanas dienā 18. februārī uzvarēja viedoklis, ka latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā. Iepriecināja arī vēlētāju augstā aktivitātes pakāpe, referendumā piedaloties vairāk nekā 70 procentiem balsstiesīgo pilsoņu.
Tieši šim rādītājam – pilsoņu aktivitātes pakāpei vēlēšanās – gribu veltīt šīs pārdomas.
Ļoti augstu pacilātības vilni Latvijā pirms 90 gadiem izraisīja 1. Saeimas vēlēšanas 1922. gada 7.-8. oktobrī. Toreiz vēlēšanās piedalījās 82,2 procenti Latvijas pilsoņu. Nākamo Saeimu vēlēšanās šis rādītājs bija vairs tikai 74,9; 79,3 un 80 procentu.
Nākamais tautas pacēluma vilnis atzīmējams pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās. 89,9 procenti līdzdalības – tas bija visaugstākais aktivitātes rādītājs Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Nākamo triju Saeimu vēlēšanās aktivitāte bija 72-71 procents, bet pēdējās trijās vēlēšanās – vien 62-60,5 procentu līmenī.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.02.2012.
Autors: ĀDOLFS BORBALS
OĻĢERTA SKUJAS foto