Kaut gan lielie mīnusgrādi jau aiz muguras, nereti laikapstākļu atstāto iespaidu uz mūsu ādu izjūtam tikai pēc kāda laiciņa. Tā var kļūt sausa, apsārtusi, lobīties, parādās niezoša sajūta. Sevišķi februāra beigās, kā uzsver speciālisti, paaugstinās ādas stresa un diskomforta līmenis. Lai pavasari varētu sagaidīt ar veselīgu un dabisku izskatu, svarīgi atcerēties, ka āda jākopj un jāsaudzē.
Vairāk par to, kas un kā ietekmē ādas „labsajūtu", pastāstīja kosmetoloģe Ināra Poriete: – Āda ir mūsu ķermeņa ārējais apvalks, kas sastāv no vairākiem šūnu slāņiem. Tā veido ūdensnecaurlaidīgu barjeru, kas pasargā ķermeni no izžūšanas, bojājumiem un mikroorganismiem, kuri var izraisīt infekcijas. Āda piedalās termoregulācijā. Tajā ir nervu šūnas, kas uztver spiedienu, temperatūru un sāpes. Pieaugušam cilvēkam ādas virsmas laukums ir divi kvadrātmetri. Mūsu āda sastāv no trim slāņiem – epidermas, dermas un hipodermas. Ir vairāki ādas tipi – sausa, taukaina, normāla vai kombinēta. Ādas elastību – gan tās sausumu, gan pastiprinātu taukainību – nosaka ādā atrodošies dziedzeri. Ja to darbība ir normāla, veidojas vienmērīgs raga slānis. Pie sausas ādas veidošanās iemesliem var minēt dažādus faktorus – ārējās vides ietekme, iedzimtība, alerģiskas reakcijas, dažādas ādas slimības, piemēram, zvīņēde, ihtioze. Nereti ādas funkcijas traucējumi rodas pēc antibiotiku un diurētisko līdzekļu lietošanas. Cilvēkam kļūstot vecākam, ādai vairs nav tā elastīguma – parādās sausums, tā kļūst jutīgāka. Sākoties apkures sezonai, cilvēki bieži sūdzas par ādas sausumu, sārtiem plankumiem, niezi. Arī tā ir viena no apkārtējās vides negatīvajām ietekmēm. Ziema (sevišķi februāris) ir tas gadalaiks, kad atpūšas gan ķermenis, gan āda, tā teikt, ir devušies „ziemas miegā". Organismā pazeminās imunitāte, ādas funkcijas spējas palēninās, samazinās apgāde ar barības vielām, skābekli, sala ietekmē pavājinās asinsrite, palēninās šūnu dalīšanās, tātad – arī ādas atjaunošanās. Aukstumā tauku dziedzeru darbība kļūst lēnāka, vecās šūnas netiek atgrūstas, taukšūnu saistvielu epidermā ir mazāk, un āda sāk lobīties. Nogurusi āda nespēj reaģēt uz krasām temperatūras maiņām, piemēram, ja telpās ir silts un sauss, bet laukā sagaida pamatīgs sals. Vēl ļaunāk ir tiem, kas šajā laikā atpūšas siltajās zemēs, kur saulīte lutina, cilvēki iedeg, bet, atgriežoties mājās, viņus sagaida sals.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.02.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto