Latvijas Republikas pilsoņi sestdien tautas nobalsošanā par ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, kas paredzēja mainīt vairākus tās pantus, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā, parādīja sen neredzētu aktivitāti. Tajā piedalījās lielākais vēlētāju skaits referendumos pēc neatkarības atgūšanas – 71,12% jeb 1 098 847 pilsoņi.
Pret ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kā liecina provizoriskie rezultāti, nobalsoja 821 722 jeb 74,8% referenduma dalībnieku, „par" – 273 347 jeb 24,88%, par nederīgām tika atzītas 3524 (0,32%) balsošanas zīmes.
Arī Madonā jau no paša rīta bija vērojama neierasti liela rosība – cilvēki steidzās uz diviem pilsētā izveidotajiem iecirkņiem, lai paustu savu attieksmi, turklāt pārliecinošs vairākums balsoja pret divvalodības ieviešanu Latvijā. Līdzīga situācija bija arī citos bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados, kur, tāpat kā Madonas novadā, lielā vienprātībā – vairāk nekā 96% referenduma dalībnieku – nobalsoja pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Nekādu atbalstu ierosinātie Satversmes grozījumi nesaņēma Vestienas pagastā, kur „par" nenobalsoja neviens, bet Varakļānu novada Stirnienes tautas namā izveidotajā tautas nobalsošanas iecirknī „par" nobalsoja tikai viens LR pilsonis.
Lielākais divvalodības ieviešanas atbalstītāju skaits Madonas novadā ir Madonas pilsētā, kur „par" nobalsoja 370, savukārt „pret" – 5236 pilsoņi. Lazdonas pagastā ierosinātos Satver-smes grozījumus atbalstīja gandrīz trešā daļa referenduma dalībnieku – 105, bet „pret" nobalsoja 215. Mārcienas pagastā „par" nobalsoja 35, „pret" –
391, Ļaudonas pagastā „par" nobalsoja 28, „pret" – 704, Bērzaunes pagastā „par" nobalsoja 20, „pret" – 909 pilsoņi. Pārējos Madonas novada pagastos Satversmes grozījumu atbalstītāju skaits ir robežās no 3 līdz 17.
Cesvaines novadā pret divvalodības ieviešanu nobalsoja 1614 (97,88%) referenduma dalībnieku, „par" – 34 (2,06%), par nederīgu tika atzīta viena balsošanas zīme (0,06%). Ērgļu novadā „pret" nobalsoja 2093 (98,17%), „par" – 38 (1,78%), par nederīgu tika atzīta viena balsošanas zīme (0,05%). Lubānas novadā „pret" nobalsoja 1717 (98,56%), „par" – 23 (1,32%), par nederīgām tika atzītas divas balsošanas zīmes (0,12%). Madonas novadā „pret" nobalsoja 14 043 (95,29%), „par" – 671 (4,55%), par nederīgām tika atzītas 23 balsošanas zīmes (0,16%).
Varakļānu novadā „pret" nobalsoja 2280 (96,86%), „par" – 71 (3,02%), par nederīgām tika atzītas trīs balsošanas zīmes (0,12%).
Referenduma dienā iegriezāmies vairākos tautas nobalsošanas iecirkņos. Vispirms agrā rīta stundā devāmies uz Aronas pagastu, kur parakstu vākšanā par tā saucamā valodas referenduma rīkošanu bija parakstījies tikai viens LR pilsonis. Taču tautas nobalsošanas dienā tur bija vērojama pavisam cita aktivitāte. Jau pirmajās stundās tautas nobalsošanas iecirknī ieradās liels skaits pilsoņu un veidojās pat rinda. Arī Aronas pagasta pārvalde bija viena no tām nedaudzajām Madonas novadā, kas referenduma dienā bija parūpējusies par speciāliem autobusa reidiem, lai balsošanas iecirknī varētu ierasties visi balsotgribētāji. Kā atklāja tautas nobalsošanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Aronas pagastā Jānis Rauda, šoreiz ir saņemts ļoti daudz pieteikumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā – 71 jeb gandrīz uz pusi vairāk nekā iepriekšējos referendumos vai vēlēšanās.
– Daži pilsoņi rindā stāvēja jau pirms iecirkņa atvēršanas. Arī patlaban, kā redzat, ir liels vēlētāju pieplūdums un izveidojusies rinda, bet viss norit mierīgi. Grūti pateikt, cik liela vēlētāju aktivitāte būs dienas beigās, taču pirmajās stundās tā ir lielāka nekā referendumā par 10. Saeimas atlaišanu vai 11. Saeimas vēlēšanās, – uzsvēra Jānis Rauda.
Pirmajā stundā līdz pulksten 8 Aronas pagastā nobalsoja 12, līdz pulksten 12 – 413, līdz pulksten 16 – 580, bet līdz pulksten 22 – 710 pilsoņu. Vēl 71 pilsonis attieksmi izteica, balsojot savā atrašanās vietā.
– Tas ir liels balsotāju skaits mājās, pēdējos gados nekad nav bijis tik daudz. Kad pašvaldību vēlēšanās saņēmām 36 pieteikumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, mums likāss, ka tas ir daudz, bet šoreiz ir vēl vairāk, – atzina iecirkņa komisijas sekretāre Ināra Siņicina.
Saskaitot balsošanas kastēs atrastās zīmes, tās visas Aronas pagastā tika atzītas par derīgām, tātad visi referenduma dalībnieki savu nostāju bija pauduši skaidri un nepārprotami. „Pret" divvalodības ieviešanu te nobalsoja 766, „par" –
15 pilsoņu.
To, ka procentuāli varētu būt tieši šāds balsu sadalījums, varēja prognozēt jau rīta pusē. Visi aptaujātie iedzīvotāji savu izvēli neslēpa un labprāt to pamatoja, izņemot divus jauniešus, kas savu balsojumu nevēlējās komentēt. Pirmos Aronas pagasta pārvaldes ēkas pagalmā sastapām iedzīvotājus, kas uz tautas nobalsošanas iecirkni bija atbraukuši no Zelgauskas.
– Pirmajā reisā devos jau pulksten 7.25. Balsotgribētājus esmu atvedis no Zelgauskas un veicis arī lielo pusapli – Oļi, Lautere. Pēc nobalsošanas aizvedīšu viņus mājās, tad pulksten 10.30 došos atkal reisā Lautere-Viesiena un Zelgauska-Kusa. Tad brauksim pie vēlētājiem, kas pieteikuši balsošanu mājās. Arī to šoreiz ir ievērojami vairāk, un tas, ka nav vienaldzīgo un savu attieksmi grib izteikt tik daudzi, priecē. Bet tas ir arī saprotami, jo šoreiz taču gandrīz kā barikādēs ir jāiestājas par latviešu valodu un jāaizstāv latviska Latvijas valsts. Arī es savu izvēli esmu jau izdarījis un, protams, balsoju pret divvalodības ieviešanu Latvijā, – pastāstīja Pēteris Koscinkevičs.
Mārcienas pagastā vēlētāju pieplūdums salīdzinājumā ar Aronas pagastu bija mazāks.
– Pirmie balsotāji savu izvēli ir jau izdarījuši. Rindas neveidojas, cilvēku plūsma ir vienmērīga. Esam saņēmuši daudz vēlētāju pieteikumu par balsošanu mājās, apmēram uz pusi vairāk nekā parasti. Esam pie viņiem jau devušies ceļā, lai paspētu visus apbraukāt, jo jābrauc arī uz attālām lauku sētām, kas atrodas dažādās pagasta pusēs, – balsošanas norisi raksturoja Mārcienas pagasta tautas nobalsošanas iecirkņa priekšsēdētāja Anita Gļaudāne.
Viens no pirmajiem, ko sastapām pie iecirkņa, bija Gunvaldis Tarvids.
– Šis balsojums pats par sevi ir diezgan pazemojošs, tas, ka šādas lietas mūsu vidē vispār tiek apspriestas. Tās nav apspriežamas un par to nav jādiskutē. Šāda referenduma rīkošana divdesmit gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir liels spļāviens mums visiem, – uzskata Gunvaldis Tarvids. – Tā nevajadzēja būt. Tā nav demokrātijas izpausme, bet tā ir demokrātijas deformācija, ja tiek apdraudēts valstiskums un Satversmes kodols. Pašā sākumā, kad kļuva zināms, ka tautas nobalsošana par divvalodības ieviešanu tomēr notiks, es gribēju uzrunāt tautu, lai šo referendumu ignorētu absolūti visi Latvijas pilsoņi, bet nebiju pārliecināts, ka gūšu atbalstu. Šajā gadījumā bija divi iespējamie varianti – vai nu nebalso neviens, vai ejam visi un balsojam „pret".
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto