Dzimtās valodas diena pēc UNESCO iniciatīvas jau 12 gadu visā pasaulē tiek atzīmēta 21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtajai valodai, sekmēt tās lietojumu un popularizēt atziņu, ka dzimtā valoda ir dziļas un daudzpusīgas personības attīstības pamats. Lai svētkos sumināta latviešu dzimtā valoda – Latvijas simbols un pamatvērtība!
Latviešu valodai Dzimtās valodas dienā, manuprāt, vispirms novēlams atbildīgs un cieņas pilns lietotājs, jo tāda Latvijā ļoti pietrūkst.
Īstenotā valodas politika ir stiprinājusi latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju, bet valodas normu ievērošana latviešu valodas runātāju kolektīvā ikdienas īstenību dara dramatisku. Šobrīd pietrūkst aktīvu valodas kopēju, un valodas nejēdzības literāro valodu drīz pārņems tā, kā to dara nezāles tikko sadīgušu un laikā neravētu burkānu vagā.
Nepareizības runātajā latviešu valodā varētu iedalīt trīs grupās: valodas kļūdas nezināšanas dēļ, klasiskās kļūdas un kļūdas, kuras pielīp kā slimība. Pēdējās varētu nodēvēt arī par kļūdām modes pēc.
Klasiskās kļūdas
Par klasisku valodu kļūdu es saucu to, kura vērojama gadu desmitiem, ārkārtīgi bieži un ļoti plašā valodas lietotāju lokā. Tā vien šķiet, ka kļūdu izskaust ir neiespējami. Lūk, tikai daži piemēri! Vārda pašreiz vietā dzirdams nepareizais patreiz, aizmirstot, ka pastāv sinonīmi: pašlaik, patlaban, šobrīd un citi. Var lietot arī tos, un nav vienmēr jāsaka pašreiz. Vārdu patreiz, patreizējs latviešu valodā nav.
Bēdīgi biežs ir darbības vārda pavēles izteiksmē lietojums īstenības izteiksmes vietā (ejiet, ja gribiet!) vai otrādi – darbības vārda īstenības izteiksmē lietojums pavēles izteiksmē (ejat, ja gribat!). Pareizi teikt: „Ejiet, ja gribat!"
Aplami tiek lietots apstākļa vārds kad saikļa ka vietā (domāju, kad tev taisnība). Vārdam ka nav laika nozīmes, kas ir vārdam kad. Pareizi sacīts: „Domāju, ka tev ir taisnība."
Kaitinoša ir īsā patskaņa a aizvietošana ar garo patskani ā darbības vārdos, kuriem nenoteiksmē nav izskaņas -īt, -īties, -ināt, -ināties (jūtās, gribās). Tā kā nenoteiksmē ir darbības vārdi justies, gribēties, pareizi šie vārdi skan: jūtas, gribas.
Joprojām jādzird nepareizs prievārda dēļ novietojums (dēļ vētras atcēla daudzus reisus). Pareizā valodā vārds dēļ jānovieto aiz vārda, uz ko tas attiecas: „Vētras dēļ atcēla daudzus reisus." Daudz kļūdu latviešu valodas prievārdu lietošanā rodas, atdarinot citas valodas, bet prievārda dēļ nepareizā lietojumā nav vainojama neviena sveša valoda.
Pēc apstākļa vārdiem daudz, maz, nav, vairāk netiek lietots lietvārds ģenitīvā (nav problēmas). Pareizi sacīts: „Nav problēmu."
Vārdu skolnieki aizvien lieto, apzīmējot visus – gan zēnus, gan meitenes. Teikums Eksāmenu kārtos 9. klases skolnieki saprotams tā, ka meitenēm pārbaudījums nav paredzēts.
Šeit norādīts uz niecīgu daļu no bagātīgā latviešu valodas kļūdu pūra, galvenokārt uz tām, kas dzirdamas ik vakaru Latvijas televīzijas un LNT ziņu un kultūras raidījumos.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.02.2012.
Autore: LINDA ŠMITE